skolas soma

„Latvijas skolas soma” ir lielākā valsts simtgades dāvana vairāk nekā 200 000 Latvijas bērniem un jauniešiem. Kultūrizglītības programmas “Latvijas skolas soma” mērķis ir nodrošināt iespēju ikvienam no vairāk nekā 200 000 Latvijas skolēniem vismaz reizi katrā mācību semestrī iepazīt Latvijas mākslas un kultūras norisēs, sasaistot tās ar mācību un audzināšanas darbu. Programma aptver izglītības iestādes, kas klātienē īsteno pamata un vidējās vispārējās un profesionālās, t. sk., speciālās izglītības programmas. 2020. gadā IKVD akreditācijas eksperti novērtējuši ap 1600 izglītības programmu kvalitāti, un 90% ekspertu ziņojumu akcentēts programmas “Latvijas skolas soma” devums un pozitīvā ietekme uz izglītības kvalitāti. No 2018. gada septembra arī Rīgas 33. vidusskola piedalās programmā “Latvijas skolas soma”.

Plašāk par programmu “Latvijas skolas soma”:

Šī mācību gada februārī 8. un 9. klašu skolēniem, un maijā 7.b klases skolēniem skolā notika virtuālās realitātes nodarbības “Mūzika un skaņa”, kas bija izcila iespēja skolēniem ne tikai dzirdēt, bet arī vizuāli piedzīvot mūzikas vēsturi. Nodarbība piedāvāja aizraujošu ceļojumu cauri laikiem, parādot mūzikas attīstību no tās pirmsākumiem līdz mūsdienām, vienlaikus izskaidrojot arī fiziskos principus, kas ir saistīti ar skaņu un tās uztveri.

Skolēni guva neparastu pieredzi, kas pārsniedza tradicionālās mūzikas stundas iespējas. Virtuālās realitātes brilles ļāva viņiem ienirt dziļi mūzikas pasaulē, radot dažādas emocijas un iedvesmojot dziļāku interesi par šo tēmu. Skolēni bija sajūsmināti par iespēju ne tikai klausīties, bet arī redzēt mūzikas vēsturi, kas palīdzēja viņiem labāk saprast kā mūzika ir veidojusies un kā tā ietekmē mūsu dzīvi.

Nodarbība bija ne tikai izglītojoša, bet arī ļoti aizraujoša, sniedzot jaunu perspektīvu uz mūziku un skaņu. Tā motivēja skolēnus un deva iespēju izzināt vairāk par mūzikas vēsturi un fizikālajiem procesiem, radot lielu interesi un iespaidus, kas ilgi paliks atmiņā.

Martā skolā tika organizētas izglītojošās nodarbības “Mākslas un zinātnes krustpunkti” 8. a, 8. b, 8. c un 9. a ,9.  b, 9. c klases skolēniem.

Nodarbības organizēšana skolā bija ļoti vērtīgs un aizraujošs notikums 8. un 9. klašu skolēniem. Interaktīvās nodarbības laikā skolēni guva ieskatu, kā mūsdienās zinātne tiek izmantota filmu un teātra radīšanā, kas ne tikai paplašināja skolēnu redzesloku, bet arī rosināja interesi par šo radošo un tehnisko nozaru mijiedarbību.

Īpaši aizraujoša bija iespēja iepazīties ar Latvijas filmas “Dvēseļu putenis” aizkulisēm. Nodarbības vadītājs uzskatāmi parādīja, kā tiek veidoti ticami efekti, piemēram, mākslīgās asinis un speciāli degošie šķidrumi, kas ir būtiski, lai skatītājam sniegtu maksimāli autentisku pieredzi. Skolēni bija pārsteigti par to, cik svarīgi ir precīzi aprēķini un specifiskas zināšanas, lai radītu šādus efektus. Tas deva viņiem jaunu izpratni par to, cik daudz darba un zināšanu ir nepieciešams, lai radītu mākslas darbus, kurus mēs redzam ekrānos un uz skatuves.

Kopumā nodarbība ne tikai izglītoja skolēnus par mākslas un zinātnes saikni, bet arī motivēja viņus apsvērt šīs nozares kā iespējamās nākotnes karjeras jomas. Atsauksmes no ķīmijas skolotājas un skolēniem bija ļoti pozitīvas, un šāda veida pasākumi noteikti būtu vērtīgi arī turpmāk.

Martā 1.a, 1.b un 1.c klašu skolēni pārliecinājās par to, ka mākslu var radīt ne tikai ar krāsām, bet arī ar smiltīm, piedaloties radošajās nodarbībās “Glezniecība tradicionāli un netradicionāli” mākslinieces Daigas Kaufmanes vadībā.

Darba veikšanai bija nepieciešama paplāte, karotīte, zīmējuma veidne un jūras smiltis dažādās krāsās. Uzdevums bija noņemt papīru no veidnes lipīgās daļas un pārkaisīt to ar krāsainām smiltīm. Darbs prasīja pacietību un precizitāti. Skolēni pilnībā izbaudīja šo nodarbību, un viņu prieks un aizrautība, strādājot ar smiltīm, bija acīmredzama.

Gan skolēni, gan skolotāji izteica ļoti pozitīvas atsauksmes par nodarbību. Skolēniem bija ne tikai prieks par pašu radošo procesu, bet arī gandarījums par izveidotajiem darbiem. Šī nodarbība ne tikai attīstīja skolēnu pacietību un uzmanību pret detaļām, bet arī paplašināja viņu izpratni par mākslu un tās daudzveidīgajām izpausmēm.

 Martā 6.a klases, aprīlī 10.a un 10.b klašu, maijā 4.b klases skolēni iepazinās ar Melngalvju namu.

Melngalvju namā skolēni izzināja melngalvju leģendas un brālības dzīvesveidu. Ekskursijas laikā skolēni guva ieskatu Rīgas un Melngalvju nama vēsturē.

Skolēni izstaigāja 14. gadsimta vēsturiskos pagrabus, kur varēja līdzdarboties, iztēlojoties sevi kā brālības biedrus un izkalt savu Melngalvju biedra monētu. Sudraba kolekcijas apskate un greznās svinību zāles bija vēl viens ekskursijas spilgtais brīdis, kas uzsvēra Melngalvju nama nozīmību Rīgas vēsturē.

Skolēnu atsauksmes par ekskursiju bija pozitīvas. Šī ekskursija ne tikai paplašināja viņu zināšanas par vēsturi, bet arī rosināja interesi par vēsturisko mantojumu un kultūru.

Martā 5.a un 5.c klašu skolēni piedzīvoja iespaidīgu un izglītojošu ekskursiju “Rīgas Doma ērģeļu iepazīšana”, kur viņiem bija iespēja iepazīties ar vienu no izcilākajiem un unikālākajiem vēsturiskiem mūzikas instrumentiem – ērģelēm. Ekskursija sniedza skolēniem dziļāku izpratni par šo vēsturisko instrumentu, kas ir vēlīnā romantisma ērģeļbūves augstākais sasniegums.

Ekskursijas sākumā skolēni baudīja 20 minūšu koncertu, kas atklāja Doma ērģeļu varenību un unikālo skanējumu. Šī muzikālā pieredze radīja lielu iespaidu uz skolēniem, ļaujot viņiem izjust ērģeļu spēka un skaistuma apvienojumu. Pēc koncerta skolēniem bija iespēja uzkāpt ērģeļu lielajā balkonā, kur viņi gida pavadībā apskatīja ērģeļu spēles galdu un fasādi tuvplānā, kā arī apbrīnoja baznīcas interjeru un Doma krusteju.

Ekskursijas laikā skolēni ieguva ne tikai zināšanas par Rīgas Doma ērģeļu vēsturi un tehniskajām īpatnībām, bet arī iespēju aplūkot vēsturiskus artefaktus no Rīgas Vēstures un kuģniecības muzeja, kas bija izstādīti krustejā. Šī ekskursija bija ne tikai izglītojoša, bet arī emocionāli bagātinoša, jo skolēni varēja tuvplānā aplūkot un izprast šo ievērojamo instrumentu.

Kopumā skolēni un skolotāji bija ļoti apmierināti ar ekskursiju. Atsauksmes liecina, ka šī pieredze ne tikai paplašināja skolēnu zināšanas par Rīgas kultūras mantojumu, bet arī radīja patiesu interesi par klasisko mūziku un vēsturiskajiem instrumentiem. Šādas ekskursijas, kas apvieno mūziku, vēsturi un kultūru, noteikti ir vērtīgas un būtu turpmāk organizējamas.

Martā 6.b klases skolēni apmeklēja teātra izrādi “Robins Huds” Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātrī, un šī pieredze izrādījās ļoti iespaidīga un aizraujoša. Izrāde, kas balstīta uz leģendārā cēlā laupītāja Robina Huda stāstu, sniedza skolēniem ne tikai izklaidi, bet arī dziļāku pārdomu vielu par varu un tās izmantošanu.

Režisore Dace Pūce, sadarbojoties ar Zani Dombrovsku un Jeļenu Sigovu, bija radījusi izrādi ar mūsdienīgu vēstījumu, kas rezonēja ar skolēniem. Izrāde izcēlās ar to, ka, lai gan tā stāstīja par senajiem viduslaikiem, tās tematika bija aktuāla arī šodien. Skolēni bija ieinteresēti redzēt, kā varas izmantošana tika attēlota – vieni to izmantoja savtīgam labumam, bet citi – lai palīdzētu citiem un padarītu viņu dzīves labākas. Šādas izvēles tēma rosināja skolēnus domāt par morāli un personīgo atbildību.

Izrādes dinamika, aizraujošie sižeta pavērsieni un labi veidotie tēli piesaistīja skolēnu uzmanību un lika viņiem just līdzi varoņiem. Skolēni atzina, ka izrāde bija ne tikai izklaidējoša, bet arī izglītojoša, jo tā piedāvāja dziļāku izpratni par labā un ļaunā cīņu, kas ir tikpat aktuāla mūsdienās kā senajos laikos.

Atsauksmes no skolēniem un skolotājas bija ļoti pozitīvas, un daudzi izteica vēlmi apmeklēt vairāk šāda veida izrādes. Skolēni novērtēja gan izrādes kvalitāti, gan tās spēju likt aizdomāties par svarīgiem dzīves jautājumiem. Šī izrāde bija lielisks piemērs tam kā teātris var izklaidēt un izglītot vienlaikus, un noteikti atstāja paliekošu iespaidu uz visiem, kas to skatījās.

Martā sākumskolas klašu (1.-4.) skolēni, skolas aktu zālē, apmeklēja cirka izrādi “Pačamamo”, kas bija neaizmirstams un sirsnīgs piedzīvojums. Klauna Cronopio (Mariano Gedwillo) uzstāšanās sagādāja daudz prieka un smieklu, radot patiesi komisku atmosfēru. Skolēni bija sajūsmināti par viņa spēju radīt jautru un reizēm neveiklu ceļotāja tēlu, kas iekaroja visu skatītāju sirdis.

Cronopio atveda sev līdzi ne tikai trikus un mūziku, bet arī īpašu siltumu un humora izjūtu, kas ļāva bērniem sajusties kā daļai no izrādes. Skolēniem īpaši patika viņa veiktie triki, kuri izrādījās tik iespaidīgi, ka daži no tiem tika atcerēti vēl ilgi pēc izrādes. Bērniem tā bija ne tikai lieliska izklaide, bet arī pirmā pieredze ar cirka mākslu, kas pavēra viņiem jaunu skatījumu uz šo mākslas veidu.

Kopumā atsauksmes par izrādi bija pozitīvas. Šī bija izrāde, kas bērniem atstāja spilgtas un pozitīvas atmiņas, stiprinot viņu interesi par cirka mākslu.

Martā un maijā 5.a, 5.b un 5.c klašu skolēni piedalījās izglītojošā un aizraujošā ekskursijā Rīgas vēstures un kuģniecības muzejā. Šī ekskursija sniedza skolēniem lielisku iespēju tuvāk iepazīt ne tikai Rīgas vēsturi, bet arī izzināt viduslaiku bruņinieku dzīvesveidu un viņu izmantotos ieročus.

Skolēni bija ļoti ieinteresēti un aizrāvušies ar iespēju redzēt un pat izmēģināt dažādus viduslaiku priekšmetus. Īpaši populāra bija iespēja uzlikt bruņucepuri un aptaustīt zobenu, kas ļāva skolēniem uz brīdi izjust, kā būtu būt bruņiniekam. Daudzi skolēni bija pārsteigti par to, cik smagi ir šie ieroči, un tas palīdzēja viņiem saprast, cik fiziski prasīga bija bruņinieku dzīve.

Ekskursijas laikā skolēni ne tikai guva jaunas zināšanas par vēsturi, bet arī varēja aktīvi līdzdarboties un uzdot jautājumus par visu, kas viņiem interesēja. Gidi sniedza aizraujošus stāstus par viduslaiku dzīvi un Rīgas vēsturi, kas padarīja mācīšanās procesu vēl saistošāku.

Atsauksmes no skolēniem un skolotājiem bija ļoti pozitīvas. Skolēni novērtēja iespēju uzzināt ko jaunu un interesantu ārpus klases telpām. Šāda veida ekskursijas ir lielisks veids, kā padziļināt skolēnu izpratni par vēsturi un rosināt interesi par pagātnes notikumiem.

Aprīlī 2.a, 2.b, 2.c, 3.a un 3.b klašu skolēni piedalījās brīnišķīgās un arī neparastās ebru mākslas nodarbībās “Purvītis. Koši pelēkais latvietis”, ko vadīja māksliniece Anda Kolosova kopā ar savu asistentu Arno.

Norises ideja ir parādīt Latvijas senās glezniecības vērtības mūsdienīgā interpretācijā, aktualizēt jaunrades tēmu, radīt bērnos interesi par klasisko un laikmetīgo glezniecību. Performancē tiek izmantota ebru tehnika – gleznošana uz ūdens, kas senāk bija izmantojama grāmatu ilustrēšanai. Zīmējums tiek veidots, uzpilinot ar pipeti vairākus ūdenī nešķīstošās krāsas pilienus. Krāsas nesaplūst savā starpā un veido neatkārtojamus ornamentus.  Parasti pilina vairāku toņu pilienus, ko  pēc tam ar ķemmes vai gara un plāna kociņa palīdzību “izzīmē” tā, kā zīmētājs vēlas. Kad zīmējums ir gatavs, var paņemt papīra lapu un to uzmanīgi uzklāt uz zīmējuma. Jānogaida dažas sekundes, tad lapu, uzmanīgi paņemot aiz malām un ļaujot ūdenim notecēt, noņem no zīmējuma un noliek uz horizontālās virsmas un ļauj nožūt.

Nodarbības sākumā uz ekrāna tiek prezentētas visas Purvīša gleznas, kuras iekļautas Latvijas Kultūras kanonā: “Ziedonis”, “Pavasara ūdeņi”, “Ziema”. Tiek uzsvērts, ka mākslinieka darbos parādās viņam svarīgās vērtības – dzimtene un latviskā ainava. Skolēni tiek aicināti novērtēt gleznas “Ziedonis” kopējo noskaņu un nosaukt visas krāsas, ko viņi tajā saredz. Izrādās, ka mākslinieks visnecilāko un mūsu acīm pierastāko dabas skatu spēj padarīt maģisku, un ka īstenībā stereotipiskais latviešu “pelēkums” sastāv no visām spektra krāsām.

Anda un Arno arī nodemonstrēja kā ir jāstrādā ebru tehnikā. Skolēni ar lielu interesi vēroja mākslinieces darbošanos. Nodarbības otrajā daļā skolnieki varēja paši darboties. Viņi ar lielu interesi un aizrautību veidoja savus ebru zīmējumus. Katrs šajās nodarbības tapušais ebru zīmējums ir unikāls.

Skolēni un arī pedagogi jutās pateicīgi par iespēju piedalīties šajās nodarbībās, kurās ir gūta jauna un mākslinieciski radoša pieredze, apgūtas jaunas zināšanas un prasmes.

Aprīlī 10.a, 10.b, 12.a un 12.b klašu skolēni piedalījās radošajā nodarbībā “Iepazīsti stikla mākslu”, kas izrādījās ļoti vērtīga un iedvesmojoša pieredze. Šī nodarbība sniedza skolēniem iespēju ne tikai teorētiski iepazīt stikla mākslu, bet arī pašiem aktīvi piedalīties radošajā procesā, veidojot savus stikla darbus.

Skolēni uz iepriekš sagatavotas stikla pamatnes izkārtoja krāsainus stikla mozaīkas gabaliņus. Izveidotos radošos darbus nodarbības vadītājas aizveda uz stikla kausēšanas krāsni, kur stikla kausēšanas procesā ar 800 grādu temperatūru tie kļūs par bērnu radītiem mākslas darbiem.

Kad gatavie darbi ar pievienotu furnitūru tika atgriezti skolā, skolēni bija priecīgi un lepni par paveikto. Šī pieredze ne tikai ļāva viņiem izprast stikla mākslas darba tapšanas procesu no idejas līdz galaproduktam, bet arī veicināja intelektuālo līdzdalību un radošo domāšanu. Nodarbība palīdzēja skolēniem saprast, cik rūpīgs un pārdomāts ir stikla mākslas process, kā arī radīja jaunu interesi par mākslas pasauli.

Daudzi skolēni atzina, ka šāda veida radošās darbnīcas ir lielisks veids, kā izzināt jaunas mākslas tehnikas un attīstīt savas radošās prasmes. Nodarbība “Iepazīsti stikla mākslu” noteikti atstāja paliekošu iespaidu un iedvesmoja skolēnus uz turpmākiem radošiem meklējumiem.

Maijā 11.a klases skolēni apmeklēja baleta izrādi “Žizele” Latvijas Nacionālajā operā un baletā, un šī pieredze atstāja uz viņiem dziļu iespaidu. “Žizele” ir viens no pirmajiem lielajiem romantisma baletiem, un tā vēstījums par nodoto mīlestību, ārprātu un dzīvi pēc nāves baisi skaistajā vilu pasaulē aizrāva skolēnus.

Izrādes laikā skolēni bija pārsteigti par izcilajiem dejotāju sniegumiem un baleta tehnisko meistarību. Viņi īpaši novērtēja kā dejas un mūzika spēja izteikt tik dziļas emocijas bez vārdiem. Skolēni bija aizkustināti gan ar Žizeles traģisko stāstu, gan ar skaisto, bet vienlaikus drūmo atmosfēru, kas valdīja izrādes otrajā cēlienā, kad tika attēlota vilu pasaule.

Vairāki skolēni atzina, ka “Žizele” bija viņu pirmā baleta izrāde, un viņi bija patīkami pārsteigti par to, cik aizraujoša un emocionāli piesātināta var būt šī mākslas forma. Skolēni novērtēja arī iespēju redzēt klasisku mākslas darbu, kas ir izturējis laika pārbaudi un saglabājies līdz mūsdienām. Tas viņiem deva iespēju labāk izprast romantisma laikmeta mākslu un tās ietekmi uz kultūru kopumā.

Skolēni izteica vēlmi apmeklēt vairāk baleta un teātra izrādes nākotnē, jo šī pieredze viņus iedvesmoja un atklāja jaunu pasauli, kurā māksla un emocijas ir cieši saistītas. “Žizele” viņiem atgādināja, cik spēcīgi un universāli var būt stāsti, kas izteikti caur deju, un cik svarīgi ir saglabāt un novērtēt šādas kultūras vērtības.

 Maijā 5.b, 6.a, 6.c, 7.a un 8.c klašu skolēni apmeklēja cirka izrādi “Pienene” Rīgas cirka ēkā, un šī pieredze izraisīja dažādas emocijas un pārdomas. Izrāde, kas bija 20 minūšu gara, piedāvāja neparastu un laikmetīgu pieeju cirka mākslai, un tai sekoja diskusija ar māksliniekiem (20 minūtes), kas ļāva skolēniem dziļāk ieskatīties izrādes veidošanas procesā un tās vēstījumā.

Lai gan izrāde bija īsa, skolēni bija pārsteigti un aizrautīgi vēroja māksliniekus, kas negaidīti iznira no dažādām vietām ar plakātiem, radot pārsteidzošu un intensīvu atmosfēru. Tomēr daudzi skolēni atzina, ka viņi bija gaidījuši vairāk cirka triku un izrāde šķita pārāk īsa, tāpēc būtu vēlējušies, lai tā būtu ilgāka.

Diskusija ar māksliniekiem pēc izrādes izrādījās ļoti vērtīga. Tā deva iespēju skolēniem uzzināt vairāk par cirka mākslinieku ikdienu un darba specifiku. Skolēni novērtēja iespēju uzdot jautājumus un dzirdēt tiešas atbildes no māksliniekiem, kas padarīja viņu pieredzi vēl personiskāku un izglītojošāku.

Izrādes “Pienene” tematika – cilvēces krustceles klimata un bioloģiskās daudzveidības krīzes situācijā – lika skolēniem aizdomāties par nopietnām un aktuālām problēmām. Lai gan ne visi skolēni pilnībā saprata laikmetīgā cirka neverbālo valodu, izrāde tomēr spēja uzrunāt viņus ar savu spēcīgo vizuālo un emocionālo vēstījumu. Skolēni tika mudināti domāt par mūsu pasaules nākotni un iespējamo rīcību, kas nepieciešama planētas glābšanai.

Kopumā skolēnu atsauksmes par izrādi bija pozitīvas, lai gan daži bija nedaudz vīlušies par izrādes īso ilgumu un triku trūkumu. Tomēr lielākā daļa novērtēja izrādes unikālo pieeju un dziļo vēstījumu, kas viņus mudināja domāt par būtiskiem jautājumiem, kas skar visu cilvēci. Diskusija ar māksliniekiem bija labs papildinājums izrādei.

 Maijā 2.a, 2.b, 4.c un 4.d klašu skolēni piedalījās izzinošā nodarbībā “Saldumu iepakojumu dizaina attīstība no 19. gadsimta beigām līdz mūsdienām” ražotnes “Laima” šokolādes muzejā. Šī nodarbība bija ne tikai izglītojoša, bet arī garšīga un aizraujoša, sniedzot skolēniem unikālu iespēju uzzināt vairāk par saldumu iepakojumu dizainu un tā attīstību cauri vēsturei.

Nodarbības laikā skolēniem tika piedāvāta iespēja nogaršot karstu šokolādi un dažādas konfektes, kas padarīja pieredzi vēl patīkamāku. Skolēni bija priecīgi ne tikai par iespēju nobaudīt šos gardumus, bet arī par to, kā tie tika saistīti ar nodarbības tēmu.

Skolēni tika iepazīstināti ar saldumu iepakojuma un plakātu dizaina vēsturi no 1870. gada līdz mūsdienām, izpētot, kā vēstures, kultūras un politiskie notikumi ietekmējuši iepakojumu dizainu. Īpaši aizraujoši bija piemēri par īpaši veidotiem dizainiem, kas tika radīti par godu Latvijas valsts svētkiem, Dziesmu un Deju svētkiem, Līgo svētkiem un citiem nozīmīgiem notikumiem. Šie piemēri palīdzēja skolēniem saprast kā dizains var būt spēcīgs vēstures liecinieks.

Skolēniem bija interesanti uzzināt, cik daudz māksliniekiem ir iespējas darboties dažādās jomās, piemēram, iepakojumu dizainā, kas bieži paliek kā spilgta vēstures liecība par konkrētu laika posmu.

Atsauksmes no skolēniem bija ļoti pozitīvas. Viņi novērtēja, ka nodarbība bija ne tikai izglītojoša, bet arī interaktīva un vizuāli saistoša. Skolēni bija pārsteigti par to kā iepakojumu dizains var atspoguļot vēstures un kultūras izmaiņas, un kā tas ietekmē mūsu uztveri par produktiem. Šī pieredze palīdzēja viņiem saprast, cik daudz darba un radošuma tiek ieguldīts, izstrādājot iepakojumus, un kā tas var ietekmēt mūsu skatījumu uz produktiem.

Kopumā nodarbība sniedza skolēniem jaunas zināšanas un atklāja viņiem mākslas un dizaina pasaules plašumu, kā arī rosināja interesi par vēsturi un kultūras mantojumu.

Maijā 8.b klases skolēni piedalījās izglītojošā ekskursijā uz muzeju tumsā “Neredzamā pasaule”. Šī ekskursija sniedza skolēniem unikālu iespēju izjust pasauli, izmantojot citas maņas, un tā bija ne tikai izglītojoša, bet arī emocionāli iespaidīga pieredze.

Ekskursija sākās ar ceļojumu caur piecām pilnībā aptumšotām telpām, kur skolēni neredzīga gida pavadībā iepazinās ar dažādām ikdienas situācijām. Skolēni devās cauri telpām, kas atspoguļoja mājas, mākslas muzeju, pārtikas veikalu, rosīgu ielu un kafejnīcu, kas palīdzēja viņiem izprast neredzīga cilvēka pieredzi un dzīves realitāti.

Skolēni bija īpaši ieinteresēti, kad viņi izmantoja citas maņas – dzirdi, tausti un ožu, lai iepazītu apkārtni un atpazītu dažādus objektus un situācijas. Viņi klausījās mūzikas instrumentus, tautasdziesmas un populāru latviešu filmu fragmentus, kā arī sataustīja latvju zīmes un mēģināja tās atpazīt.

Nodarbības laikā skolēni arī varēja uzdot jautājumus par neredzīgo cilvēku ikdienu, dzīves izaicinājumiem un to kā viņi varētu palīdzēt vai atbalstīt neredzīgos cilvēkus. Šī saruna bija ļoti noderīga, jo tā palīdzēja skolēniem izprast neredzīgo cilvēku vajadzības un veicināja toleranci un empātiju.

Kopumā skolēni izteica ļoti pozitīvas atsauksmes par šo ekskursiju. Viņi novērtēja iespēju izjust pasauli no cita skatupunkta un apzināties, cik svarīgi ir izstrādāt vidi, kas ir pieejama visiem cilvēkiem. Šī pieredze palīdzēja skolēniem attīstīt izpratni par sociālajām problēmām un izstrādāt cieņpilnāku attieksmi pret cilvēkiem ar īpašām vajadzībām.

Maijā 1.b klases skolēni piedalījās aizraujošā un izzinošā nodarbībā “Ritekļu vēsture Latvijā 1858.–1940. gads” Latvijas dzelzceļa vēstures muzejā. Nodarbība sniedza bagātīgu ieskatu dzelzceļa attīstībā, kā arī ļāva skolēniem tuvāk aplūkot dažādas lokomotīves un vagonus, kas savulaik spēlēja nozīmīgu lomu Latvijas dzelzceļa sistēmā.

Skolēni ar lielu interesi klausījās par dzelzceļa vēsturi un tvaika lokomotīves darbības principiem, kā arī uzzināja kā darbojas signāli uz dzelzceļa. Īpaša uzmanība nodarbībā tika pievērsta Latvijas valsts dzelzceļu lokomotīvju parkam, kas pastāvēja no 1919. līdz 1940. gadam. Skolēniem bija interesanti uzzināt, ka daži no ritekļiem bija unikāli savā konstrukcijā un tika atzīti starptautiskos dzelzceļu izdevumos. Viņi īpaši novērtēja informāciju par TK sērijas lokomotīvi, kas ir iekļauta vispasaules dzelzceļu enciklopēdijā.

Viena no aizraujošākajām pieredzēm nodarbības laikā bija iespēja iekāpt I Pasaules kara laikā būvētajā šaursliežu lokomotīvā, kas Latvijā tika izmantots līdz pat 20. gadsimta 70. gadiem. Šī iespēja ļāva skolēniem izjust vēstures tuvumu un radīja pilnīgi citādas sajūtas, kad viņi varēja tuvumā aplūkot šo vēsturisko transportlīdzekli.

Muzeja hallē turpinājās saruna par vagoniem, kur skolēni varēja salīdzināt šaursliežu un platsliežu līniju vagonus un aplūkot 20. gs. 20. gados Rīgā būvēto pasažieru vagonu. Īpašu prieku bērniem sagādāja iespēja iekāpt dīzeļlokomotīves TEP60 kabīnē, kas ļāva viņiem izjust kā ir atrasties vilciena vadītāja lomā.

Āra ekspozīcija ar dažādām lokomotīvēm un vagoniem arī izraisīja lielu interesi, kur skolēni uzzināja par to vēsturi un nozīmi. Bērni ar prieku fotografējās pie ER2 elektrovilciena, tvaika lokomotīves un vagona, kas savulaik tika izmantots cietumnieku pārvadāšanai.

Kopumā skolēni bija ļoti apmierināti ar ekskursiju un izrādīja lielu interesi par dzelzceļa vēsturi. Šī nodarbība ne tikai paplašināja viņu zināšanas par dzelzceļu, bet arī ļāva izjust vēstures klātbūtni caur unikālu praktisko pieredzi, kas noteikti paliks atmiņā ilgu laiku.

29. septembrī 6.a klase apmeklēja muzeju tumsā “Neredzamā pasaule”.

Muzejs ir sociāls uzņēmums, kas piedāvā saviem apmeklētājiem iedziļināties sajūtu pasaulē, dodoties cauri piecām interaktīvām telpām, kas atrodas pilnīgā tumsā – dzīvojamā istaba, mākslas muzejs, pārtikas veikals, rosīga iela un kafejnīca. Misija ir mazināt stereotipus par neredzīgiem cilvēkiem un veicināt tolerances attīstību Latvijas sabiedrībā.

Ejot cauri pilnībā aptumšotām telpām neredzīga gida pavadībā, skolēni iedziļinājās neredzīga cilvēka situācijā un sāka iepazīt pasauli, pielietojot citas maņas.

Ejot no mājām uz muzeju, pa rosīgu ielu, pāri tiltam, kas ieved parkā, kafejnīcā, skolēni iepazinās ar Latvijas kultūras vērtībām caur neredzīga cilvēka skatupunktu, kā arī aizdomājās par dizaina nozīmi cilvēka ikdienas dzīvē.

Skolēniem bija iespēja pamēģināt rakstīt Braila rakstā, kā arī saprast, kā lietot spieķi neredzīgiem cilvēkiem.

31. oktobrī – 2. novembrī 4. klašu skolēni apmeklēja muzejpedagoģisko nodarbību “Auto industriālā mantojuma daļa – gumija” Rīgas Motormuzejā.

Muzejpedagoģiskā nodarbības mērķis bija iepazīstināt skolēnus ar mūsu auto industriālo mantojumu, kā arī gumijas izcelsmi un tās daudzveidīgo pielietojumu, tostarp autobūvē.

Nodarbības sākumā skolēni muzeja ekspozīcijā iepazinās ar dažādu auto riepām, sākot no baltām līdz melnām, kā arī uzzināja, kas ir protektori. Apskatīja īpašas spēkratus – izcilā inženiera Augusta Krastiņa auto un prezidenta Kārļa Ulmaņa dienesta automobili. Tika noskaidrots arī tas, kur vēl spēkratos tiek izmantota gumija.

Nodarbības turpinājumā skolēni iepazinās ar gumijas izcelsmi un tās plašāku pielietojumu. Dalībnieki uzzināja par gumijas rūpniecību Latvijā.

Nodarbības praktiskajā daļā skolēni veica radošu uzdevumu, paši izgatavojot savas gumijas bumbiņas, kas sniedza daudz prieka.

7. novembrī 1. – 2. klašu izglītojamiem skolā bija organizēta iedvesmojoši patriotiska koncertlekcija “Es mīlu Tevi, Latvija”.

Lekcija ir priecīga un patriotiska muzikāla spēle ar aktīvu auditorijas līdzdalību, un tās mērķis ir iedvesmot Latvijas jauniešus lepoties ar mūsu kultūras mantojumu.

Tā ir veidota kā dziesmu spēle, kuras laikā izglītojamie izpētīja Latvijas mantojumu estrādes mūzikā un uzzināja jaunas lietas ne tikai par mūsu muzikālo mantojumu, bet arī citām kultūras vērtībām.

Bija dzirdamas Latvijā populāras un nozīmīgas dziesmas, kurām skolēni varēja dziedāt līdzi.

Koncertlekciju vadīja dziedātājs Emīls Kivlenieks un pianists Dāvis Bindemanis. Uzzināt jaunas lietas par kultūras vērtībām ar Emīlu bija jautri!

21. novembrī 10. – 12.klašu izglītojamie noskatījās jauno pašmāju filmu “Mana brīvība” Latvijas vecākajā kinoteātrī “Splendid Palace”.

Latvijas kino ir mūsu kultūras būtiska sastāvdaļa, kas ir lielisks papildinājums izlasītai grāmatai, vēstures vai literatūras stundai.

Filma ir balstīta uz vēsturiskiem notikumiem, kas vēsta par pagājušā gadsimta 80. gadu beigām Latvijā, kad gaisā jaušamas pārmaiņu vēsmas. Galvenās varones prototips ir viena no Atmodas laika spožākajām zvaigznēm – žurnāliste un politiķe Ita Kozakeviča, filmā Alīcija.

Brīvdomīgā, sabiedriski aktīvā un harizmātiskā poļu izcelsmes trīsdesmitgadniece Alīcija, ignorējot vīra bažas, tuvu draugu un līdzgaitnieku mudināta, aktīvi iesaistās Tautas frontes darbībā un kandidē uz Augstākās Padomes deputāta amatu. Taču sasniegumi nes līdzi arī sarežģījumus – Alīcija saņem anonīmu vēstuli un nonāk skarbas izvēles priekšā, kam uzticēties.

29. novembrī un 7. decembrī 8. klašu izglītojamie apmeklēja muzejpedagoģisko nodarbību “Mana Latvija” Latvijas Nacionālajā vēstures muzejā.

Latvijas Nacionālais vēstures muzejs ir trešais vecākais muzejs Latvijā un lielākā latviešu tautas muzejisko vērtību krātuve.

Nodarbības laikā skolēni paplašināja savas zināšanas par Latvijas vēsturē nozīmīgiem notikumiem (valsts dzimšanas dienu, Neatkarības karu, Trešo atmodu), pētīja senās fotogrāfijas un aplūkoja Latvijas valsts apbalvojumus.

Skolēni, klausoties muzejpedagoga stāstījumā par Latvijas valsts tapšanu, aizstāvēšanu un analizējot dažādus rakstiskos un vizuālos vēstures avotus, mācījās atšķirt viedokli no fakta un vērtēja, kurš avots ir uzticams un kurš — ne.

5. decembrī 6. c klases izglītojamie apmeklēja muzejpedagoģisko nodarbību “Koka spiedogu apdruka” Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā.

Muzejs atrodas bijušajā Svētā Jura baznīcā, kas tika celta 1204. gadā un ir senākā saglabājusies mūra ēka Rīgā.

Koka spiedogu darbnīca ir praktiska nodarbība ar mērķi iepazīt senu audumu apdrukas tehniku un tās plašo pielietojumu tekstila dizainā tekstilmākslinieka vadībā.

Nodarbības sākumā skolēni iepazina audumu apdrukas tehnikas dažādos veidus un to izcelšanos, koka spiedogu izmantošanu latviešu tautas amatnieku darinājumos, kā arī iepazinās ar mākslinieka Anša Cīruļa radošajiem eksperimentiem.

Praktiskajā daļā skolēni apguva tehnikas pamatus un rada savas kompozīcijas, strādājot gan ar autentiskiem Indijas un Turcijas koka spiedogiem, gan tādiem, ko pēc Anša Cīruļa motīviem darinājuši latviešu amatnieki. Noslēgumā skolēni demonstrēja savu rezultātu, novērtējot koka spiedogu sniegtās daudzveidīgās iespējas audumu apdrukā.

12. decembrī 9. klašu izglītojamie apmeklēja muzejpedagoģisko nodarbību izstādē “Latvijas valsts dibinātāji” Latvijas Nacionālajā vēstures muzejā.

Pastāvīgā izstāde “Latvijas valsts dibinātāji” muzeja 4. stāvā stāsta par tiem 39 cilvēkiem, kuri 1918. gadā stāvēja pie Latvijas šūpuļa.

Nodarbības laikā, klausoties muzejpedagoga stāstījumu, iepazīstoties ar izstādi, analizējot notikumus un piedaloties diskusijās, skolēni ieguva padziļinātas zināšanas par Latvijas valsts dibināšanas priekšnoteikumiem un valsts dibināšanas procesu 1918. gada novembrī.

15. decembrī 6. klašu izglītojamiem skolā tika organizēta izglītojošā nodarbība “Mākslas un zinātnes krustpunkti”.

Interaktīvā nodarbībā skolēni uzzināja, kā mūsdienās zinātne palīdz veidot filmas un teātra izrādes.

Par pamatu ņemot Latvijas filmu “Dvēseļu putenis”, nodarbības vadītāja parādīja, kas ir nepieciešams, lai radītu ticamus efektus un pēc iespējas precīzāk attēlotu filmā redzamos notikumus. Skolēni uzzināja, kā gatavo mākslīgās asinis un speciālus degošos šķidrumus. Tas viss nebūtu īstenojams bez ļoti precīziem aprēķiniem un specifiskām zināšanām.

18. decembrī 6. b klases izglītojamie iepazinās ar Rīgas Doma ērģelēm.

Rīgas Doms ir Latvijas evaņģēliski – luteriskās Baznīcas arhibīskapa katedrāle un Latvijas garīgās dzīves nozīmīgs simbols, kā arī viduslaiku perioda lielākā un viena no vecākajām sakrālajām celtnēm Latvijā un Baltijas reģionā.

Skolēniem bija iespēja iepazīt Rīgas Doma vareno ērģeļu skanējumu 20 minūšu koncertā, kā arī apskatīt ērģeļu maketu mazajā balkonā. Izglītojamie uzkāpa ērģeļu lielajā balkonā un gida pavadībā apskatīja ērģeļu spēles galdu, ērģeļu fasādi tuvplānā, baznīcas interjeru un Doma krusteju, kurā ir izstādīti seni artefakti no Rīgas Vēstures un kuģniecības muzeja.

21. decembrī 1. – 4. klašu izglītojamiem skolā tika organizēta teātra izrāde “Olafa Ziemassvētki”.

Sagaidot Ziemassvētku un Jaungada svētkus, Liepājas Leļļu teātris parādīja lielisku teātra izrādi par sniegavīru Olafu, kurš bija iecerējis sarīkot pārsteiguma koncertu Ziemassvētku vecītim. Viņš uzaicināja citus pasaku varoņus uzstāties viņa šovā, un atbrauca pati Sniega karaliene. Visam vajadzētu noritēt gludi, ja vien viņa asistents Žogvāvere nemaisītos pa kājām un nesajauktu visas ieceres. Par laimi vienmēr pozitīvais un draudzīgais Olafs kopā ar saviem draugiem atradīs risinājumu jebkurai situācijai.

Rīgas 33. vidusskolas 5. c klases skolēnu “Kultūras dienasgrāmata”

Ir pagājuši desmit notikumu, piedzīvojumu, emociju un atklājumu pilni mācību semestri, un ir pienācis brīdis atskatīties atpakaļ un apkopot redzēto, dzirdēto un izjusto.

   Šo piecu gadu laikā Rīgas 33. vidusskolas skolēniem bija iespēja piedalīties radošajās nodarbībās, koncertlekcijās, iepazīties ar cirka mākslu, piedalīties meistarklasēs, noskatīties izrādes un apmeklēt muzejus. 

2022. gada 13. decembrī, programmas „Latvijas skolas soma” ietvaros, 5. c klases skolēni piedalījās mākslinieces Daigas Kaufmanes, zīmola „Smilšu Grauds” īpašnieces, radošajā nodarbībā, kurā veidoja krāsainas mandalas no dabīgi krāsotām smiltīm, sajūtot krāsas un emocijas. Jau izsenis Tibetas mūki sāka veidot mandalas no smiltīm un dara to joprojām. Viņi tās izjauc, lai parādītu, ka nekas nav pastāvīgs un paliekošs, bet māksliniece Daiga ir radījusi veidu, kā saglabāt šo skaistumu tik ilgi, cik to vēlamies, lai pēc laika atkal aplūkotu un atsvaidzinātu sajūtas, kuras radās veidojot mandalu.
Mandalu veidošana ir kā instruments sevis dziedināšanai, pilnveidošanai un izzināšanai, ļaujoties savai radošajai enerģijai, baudot mirkli, darot kaut ko ārpus ikdienas ierastā.

      Katram bērnam tika izsniegta A4 formāta pašlīmējošā lapa ar izgrieztiem dažādu mandalu zīmējumiem un krāsainu smilšu komplektu kastītes. Nodarbības sākumā māksliniece izstāstīja un parādīja, kā pareizi darboties ar materiāliem un instrumentiem, kā jaukt krāsas un pakāpeniski veidot savu smilšu zīmējumu. Skolēni ļoti uzmanīgi klausījās un aizrautīgi ķērās pie darba, jo īpaši tāpēc, ka šis radošais darbs notika Ziemassvētku gaidīšanas laikā, kad gatavojam mīļus pārsteigumus saviem tuviniekiem. Darba atmosfēra bija ļoti pozitīva un iedvesmojoša, skolēni sadarbojās mainoties ar smilšu krāsām un daloties ar idejām, kā ornamentu var veidot vēl krāšņāku un interesantāku. Priecājās par rezultātu un uzslavēja viens otru, katrs savu darbiņu veidojot atbilstoši savai gaumei, prasmēm un pacietībai. Īpaši jauki bija tas, ka visi skolēni darbus tiešām pabeidza un daudzi izteica vēlmi tos dāvināt saviem vecākiem Ziemassvētkos, jo rezultāts bija tiešām skaists un iedvesmojošs.

     Apspriežot darba rezultātus un iespaidus par nodarbību klases stundā, lielākā daļa skolēnu atzina, ka uzzināja daudz jauna un interesanta par šo neparasto mākslas veidu, mācījās precīzi un pacietīgi strādāt un sadarboties ar citiem. Īpaši patika tas, ka katram darbiņš iznāca nedaudz citādāks, bet raksturīgs viņa personībai un krāsu izjūtai, turklāt nebija neviena, kam nekas nesanāk. Bija prieks un gandarījums par paveikto. Skolēni secināja, ka šādas radošas nodarbības, kurās var izmēģināt darbu ar netradicionāliem materiāliem, labprāt apmeklētu vēl. Dalījās pieredzē par iepriekš programmas “Latvijas skolas soma”ietvaros apmeklātajām sveču liešanas un maizes cepšanas nodarbībām sākumskolas posmā. Izteica cerību, ka nākotnē gribētu apmeklēt kādu keramikas, vitrāžu veidošanas vai stikla apgleznošanas meistarklasi.

     Tā kā 5.c klases audzinātāja ir vizuālās mākslas skolotāja, tad īpāšs gandarījums bija par vēl vienu mākslas tehniku, ko skolēniem bija iespēja apgūt ārpus ikdienas stundām skolā. Tika veidota arī darba procesa foto reportāža skolēnu vecākiem un iegūta papildus informācija no mākslinieces Daigas, kur un kā var šo radošo procesu turpināt, ja arī citiem ģimenes locekļiem vai bērnu draugiem radīsies papildus interese par šo radošo aktivitāti. Savukārt vecāki izteica pateicību par lepnumā starojošiem bērniem pēc nodarbības un jaukiem pašdarinātiem interjera dekoriem, ko saņēmuši dāvanā.

     Nobeigumā vēlamies izteikt pateicību par iespēju piedalīties programmas “Latvijas skolas soma” kultūrizglītības aktivitātēs un paust cerību, ka šāda pozitīva pieredze un sadarbība tiks atbalstīta un veicināta arī turpmāk, nodrošinot  līdztiesīgumu kultūras norišu pieejamībā.

10.oktobrī skolā viesojas leļļu teātris ”TIMS”. Pateicoties programmai “Latvijas skolas soma”, dziesmām skanot, 1. klases skolēniem bija iespēja satikties ar pasaku varoņiem no dažnedažādām leļļu izrādēm! Labam noskaņojumam bērniem kopā ar aktieriem bija iespēja izdejot pasaku varoņu jautrākās dejas un izdziedāt skanīgākās dziesmas. 

Koncertā iekļauta dziesmu izlase no leļļu teātra ”TIMS” leļļu izrāžu un koncertprogrammu repertuāra. 


1.novembrī skolu apmeklēja stāstniece Līga Reitere, kas iepazīstināja 3. klašu skolēnus ar glītrakstīšanas pamatnosacījumiem. Bērni uzzināja, kāda ir laba pildspalva, kā pareizi tā jātur rokā, kā arī to, par ko liecina skolēna uzvedība stundās. Lektore mudināja bērnus klausīties, domāt un strādāt vienlaicīgi, kā arī būt pieklājīgiem un disciplinētiem, lai netraucētu strādāt citiem un saņemt labus vērtējumus. Skolēniem bija iespēja vingrināt roku glītu burtu rakstīšanā, kā arī klausīties lektores stāstījumā un piemēros no reālām dzīves situācijām. 


25.novembrī vidusskolas skolēni apmeklēja koncertlekciju “Es mīlu Tevi, Latvija”, ko piedāvāja mūziķi Arta un Mikus Abaroniņi.  

Koncertlekcijas laikā skolēni dziedāja līdzi Latvijā populāram un nozīmīgam dziesmām. Skanēja Raimonda Paula, Imanta Kalniņa, Renāra Kaupera, Marata Ogļezņeva un Ulda Marhilēviča radītā mūzika. 

Jauniešiem arī bija iespēja piedalīties viktorīnā un atbildēt uz jautājumiem par Latvijas kultūras mantojumu. 


6.decembrī  8. un 9. klases skolēni apmeklēja koncertlekciju “Ziemassvētki apkārt pasaulei”, ko piedāvāja mūziķi Arta un Mikus Abaroniņi. 

Ziemassvētki ir svētki, kurus gaida visā pasaulē. Mēs visi zinām, kā svin svētkus pie mums Latvijā, bet vai zinām, kā tos atzīmē Portugālē, Austrālijā vai Argentīnā? Skolēniem bija iespēja ne tikai uzzināt interesantākās Ziemassvētku tradīcijas visā pasaulē, bet arī  kopā ar mūziķiem izdziedāt tradicionālas un slavenas Ziemassvētku dziesmas. 


12.decembrī 2. klases skolēni nodarbībā “Mākslas uz zinātnes krustpunkti” uzzināja kā mūsdienu zinātne palīdz veidot filmas specefektus. Nodarbības laikā tika stāstīts par to un demonstrēti specefekti, kas tika pielietoti filmā “Dvēseļu putenis”. Skolēni uzzināja kā gatavo mākslīgās asinis un speciālus degošus šķidrumus. Un kur nu bez sprādzieniem! Kas parasti notiek eksperimentējot ar ūdeņradi? Bērni izbaudīja maza sprādziena imitāciju, grima veidošanu ar asiņainām rētām, kā arī iejustas dūmos un miglas aizsegā. 


12.decembrī 4. klases skolēni piedalījās SIA “Stikla māja” studijas “Glass Point” radošajā un praktiskajā nodarbībā “Iepazīsti stikla mākslu”. Skolēni noskatījās filmu par stiklu, tā īpašībām, daudzveidīgām apstrādes iespējām un par to, kā top dažādi stikla priekšmeti. Nodarbības laika skolēni izgatavoja dekorus no krāsainām stikla loksnēm, kombinējot tos uz iepriekš sagatavotas stikla pamatnes sirds veidā. Katrs varēja justies kā stikla mākslinieks un veidot radošo darbu mozaīkas tehnikā. Skolēnu izgatavotie dekori ceļoja uz stikla kausēšanas krāsni, lai pārtaptu īstos mākslas darbos, jo pats kausēšanas process notika stikla studijas ”Glass Point” darbnīcā – stikla kausēšanas krāsnī 800 grādos. 


13.decembrī 5. un 6. klašu skolēni piedalījās mākslinieces Daigas Kaufmanes radošajā darbnīcā ”Glezniecība tradicionāli un netradicionāli”. Pēc nelielām pārrunām par glezniecību, skolēni praktiski mēģināja saskatīt dažādus tēlus krāsainajās smiltīs. Vēlāk katrs veidoja no smiltīm mandalas. Bērniem ļoti patika šāda nodarbe, jo tā ir ne tikai rādoša, bet arī veicina pirkstu sīkās motorikas attīstību. Tā rosināja iztēli, iepazīstināja skolēnus  ar vienu no netradicionālās glezniecības veidiem. Savus darbus skolēni paņēma līdzi kā piemiņu no nodarbības. 


14.decembrī 7.A klases skolēni apmeklēja kinoteātri “Kino Citadele”, kur baudīja piedzīvojumu filmu “Ziemassvētki džungļos”. 

Filma “Ziemassvētki džungļos” gandrīz pilnībā nofilmēta ārpus Latvijas. Filmas komanda un aktieri – Māris Olte, Inga Alsiņa-Lasmane, Rebeka Šuksta un Elizabete Liepa – gandrīz divus mēnešus pavadīja eksotiskajā Indonēzijā, kopā ar vietējiem aktieriem un filmēšanas palīgiem strādājot pie tās veidošanas. 

Ziemassvētki džungļos stāsta par desmitgadīgo Paulu, kuras ģimene pārcēlusies uz eksotisku valsti, jo tēvs ir ģeologs un strādā zelta raktuvēs. Paula ilgojas pēc Ziemassvētkiem, taču – ko darīt, ja nav ziemas? Izrādās, Paulas jaunais draugs Ahims ir dzirdējis, ka arī džungļu biezoknī sastopams Ziemassvētku šamanis. Tomēr bērni nenojauš, cik bīstami un aizraujoši piedzīvojumi viņus sagaida ceļā: pazemes alas, džungļu gari, kanibāli, neparasti dzīvnieki un daudz kas cits. 


19.decembrī 7.B un 7.C klases skolēni piedalījās koku un kokamatniecības iepazīšanas nodarbībā “Koka daudzveidīgā dzīve” , kurā skolēni izzināja tradicionālās amata prasmes, guva priekšstatu par klasiskiem kokamatniecības darba rīkiem, uzzināja daudz jauna par Latvijā augošiem kokiem. 


21.decembrī 4., 5., 6., 7.B un 7.C klases skolēniem bija iespēja noskatīties koncertfilmu “Ceļojums gadalaikos. Ziema”. Programmā bija iekļauti populāri latviešu komponistu (Arvīds Žilinskis, Mārtiņš Brauns, Raimonds Pauls)  un dzejnieku radīti skaņdarbi, kas vēsta par gadalaikiem, it īpaši par ziemu! Protams, arī par Saulgriežiiem tautasdziesmās, svētku korāļos, teātra un kino mūzikā,  kā arī pasaules mūzikā – Antonio Vivaldi, Pēteris Čaikovskis, Holivudas leģendas un daudz, daudz citas visiem iemīļotas dziesmas! 

Caur vizuāli krāšņo un muzikāli bagātīgo programmu un atraktīvo it visā, talantīgie mūziķi Rūta Dūduma un Jānis Ķirsis skolēniem deva uzzināt par Latvijas gadalaikiem kultūras un vēstures kontekstā, tā ļaujot labāk iepazīt literatūras, mūzikas un mākslas klātbūtni. 

Glezniecība tradicionāli un netradicionāli 

10.05. 3. klašu skolēni, pateicoties projektam “Latvijas skolas soma”, piedalījās mākslinieces Daigas Kaufmanes radošajā darbnīcā ”Glezniecība tradicionāli un netradicionāli”. Pēc nelielām pārrunām par glezniecību, skolēni praktiski mēģināja saskatīt dažādus tēlus krāsainajās smiltīs. Vēlāk katrs veidoja no smiltīm mandalas. Bērniem ļoti patika šāda nodarbe, jo tā ir ne tikai rādoša, bet arī veicina pirkstu sīkās motorikas attīstību. Tā rosināja iztēli, iepazīstināja skolēnus  ar vienu no netradicionālās glezniecības veidiem. Savus darbus skolēni paņēma līdzi kā piemiņu no nodarbības.

Cirka izrāde “Bufanāde” 

16. maijā, programmas “Latvijas skolas soma” ietvaros, Rīgas 33. vidusskolā viesojas cirka mākslinieki Alīna un Valērijs ar jaunu cirka izrādi komiskas aktiermākslas manierē “Bufanāde”. 1.-2. klašu skolēniem bija iespēja iepazīstināties ar klaunādes klasiku, kuru caurvij cirka akrobātika, komēdija, jestrums un vieglums. Izrādes galvenais centrējums – atgriešanās bērnībā. Stāsts par diviem bērniem, kuru iztēlē dzimst viņu iedomu draugs. Draugs, kurš top pavisam īsts; draugs, kurš māca viņiem priecāties, fantazēt un novērtēt vienam otru un patiesu draudzību.

Izrāde bija lieliska, bērni uzmanīgi sekoja līdzi notiekošajam uz skatuves. Pēc izrādes bērniem bija iespēja Valērijam uzdod jautājumus par un ap cirka mākslu.

Nodarbība “Iepazīsti stikla mākslu” 

No 18. līdz 24. maijam, programmas “Latvijas skolas soma” ietvaros, Rīgas 33. vidusskolas 4.-6. klašu skolēniem bija iespēja piedalīties SIA “Stikla māja” studijas “Glass Point” radošajā un praktiskajā nodarbībā “Iepazīsti stikla mākslu”. Skolēniem noskatījās filmu par stiklu, tā īpašībām, daudzveidīgām apstrādes iespējām un par to, kā top dažādi stikla priekšmeti. Nodarbības laika skolēni izgatavoja dekorus no krāsainām stikla loksnēm, kombinējot tos uz iepriekš sagatavotas stikla pamatnes sirds veidā. Katrs varēja justies kā stikla mākslinieks un veidot radošo darbu mozaīkas tehnikā. Skolēnu izgatavotie dekori ceļoja uz stikla kausēšanas krāsni, lai pārtaptu īstos mākslas darbos, jo pats kausēšanas process notika stikla studijas ”Glass Point” darbnīcā – stikla kausēšanas krāsnī 800 grādos. Pēc paris dienām, tieši 31. maijā, priecīgie skolēni kopā ar liecībām saņēma savas paštaisītas sirsniņas.

Dokumentālā filma “Koka daudzveidīgā dzīve. 6 stāsti” 

No 25. līdz 27. Maijam, pateicoties programmai “Latvijas skolas soma”, 7.-8. klašu skolēniem varēja noskatīties dokumentālo filmu par kokamatniecību “Koka daudzveidīgā dzīve. 6 stāsti”, ko piedāvā “Namdara darbnīca”. Pēc filmu skatīšanas skolēniem veidojas izpratne par to, kā top maizes raudzējamā abra, bērza tāsu taure, skanīga kokle, ozolkoka muca, baļķu ēka-guļbūve. Skolēni uzzināja, kādi materiāli vislabāk der katram meistardarbam un kādi darba rīki tiek izmantoti, ka arī noskaidroja, ko mūsu senčiem nozīmēja koki. Nostiprināt iegūtas zināšanas palīdzēja darba lapas.

Koncertlekcija “Mūsu Maestro. Raimonds Pauls” 

Pagājušajā gadā par godu Maestro Raimonda Paula 85 gadu jubilejai pazīstamie un spilgtie jaunās paaudzes mūziķi – dziedātāja Rūta Dūduma-Ķirse un komponists Jānis Ķirsis sadarbībā ar kultūrizglītības programmu “Latvijas skolas soma” ir sarūpējuši audiovizuālu koncertlekciju “Mūsu Maestro. Raimonds Pauls”. Tas ir muzikāls stāsts par Raimonda Paula daiļradi – laikmetu, kurā viņš mācījies, strādājis, kā arī par Maestro šodienas muzikālajām gaitām.

Šogad, 26. maijā, 9., 10. un 12. klašu izglītojamie tika iepazīstināti ar mūsu dižā komponista Raimonda Paula devumu latviešu tautas kultūrā.

Koncertlekcijas kodolu veido Maestro jaunības aizraušanās – klasiskā un džeza mūzika, kuru pats spēlēja un interpretēja, studējot Latvijas Konservatorijā – Džordža Geršvina “Summertime”, Leonarda Bernstaina mūzika, Skota Džoplina regtaimi, Sergeja Rahmaņinova mūzika u.c., kā arī mūzika, ko Raimonds Pauls komponēja laikā, kad aktīvi darbojās Latvijas Radio 1. ierakstu studijā pagājušā gadsimta 60. un 70. gados. “Mēs tikāmies martā”, “Elēģija”, “Lai tik līst” u.c.- tā ir sadarbība ar tādām leģendām kā Viktors Lapčenoks, Nora Bumbiere, Latvijas Radio bigbends, Gunārs Rozenbergs, Aija Kukule u.c. Tāpat koncertlekcijā iekļauta mūzika no teātra izrādēm un kino.

Baleta izrāde “Trīs musketieri” 

28. maijā 11. klases skolēni, projekta “Latvijas skolas soma” ietvaros, skatījās Jana Kučeras baletu divos cēlienos “Trīs musketieri”.

“Uz Francijas karaļa Luija XIII galmu, kur dzirkstī intrigas, kvēlo mīla un naids, aicina doties neoklasiskā baleta Trīs musketieri autori – čehu komponists Jans Kučera un kanādiešu horeogrāfs Pols Čalmers. Pēc Morāvijas-Silēzijas Nacionālā teātra pasūtījuma tapušais iestudējums, kura pasaules pirmizrāde notika 2017. gada 23. martā Ostravā, tagad arī Latvijas Nacionālā baleta interpretācijā ļauj baudīt Aleksandra Dimā literāro meistardarbu, kura pasaulslavenie varoņi bezbailīgi stājas pretī karaļa galma viltīgajiem ienaidniekiem un pierāda, ka augstsirdība, asprātība, mīlestība un draudzība ir spēcīgākie ieroči cīņā ar meliem, nodevību un varaskāri.”

Izrāde bija interesanta jauniešiem ne tikai ar savu labi saprotamu sižetu, kas ir ļoti svarīgs baleta iestudējumiem, bet arī ar inovatīvam skatuves dekorācijām – izrāde daudz izmantoja mūsdienīgas tehnoloģijas, kas labi papildināja klasisko baleta izradi.

Skolēniem jau divi gadi nebija iespējas apmeklēt kādu klātienes kultūras pasākumu, kovida dēļ, tāpēc jaunieši bija sajūsmā apmeklējot teātri “Latvijas Nacionālā Opera un Balets”.

Koncertlekcija “Daudz laimes, Latvija” 

Par godu Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas dienai, ko svinam 4. maijā, Rīgas 33. vidusskolā 30. maijā 9., 10. un 12. klašu skolēniem notika krāšņā koncertlekcija “Daudz laimes, Latvija”, ko sniedza populāri dziedātāji: TV šova X-Faktors uzvarētāja Grēta Grantiņa un Eirovīzijas zvaigzne Justs Sirmais. Tas ir muzikāls koncertstāsts par tā sauktās Trešās atmodas laiku – svarīgām Latvijas valsts vēstures lapaspusēm, kas jāzina ikvienam. Mūzikai Trešās atmodas laikā bija liela nozīme, tāpēc programmas kodolu veido latviešu komponistu (Jānis Lūsēns, Raimonds Pauls, Imants Kalniņš, Raimonds Tiguls, Ēriks Ešenvalds u. c.) radītā mūzika, kā arī populāras latviešu tautas dziesmas. Līdzās mūzikai vēstures notikumos koncertlekcijā uzmanība tiek pievērsta šodienas situācijai Latvijā, iekļaujot arī aktuālu mākslinieku sniegumu un jaunas dziesmas.

2021.gada oktobrī, nedēļā pirms brīvdienām, 8. klases skolēniem bija iespēja noskatīties anti garlaicīgu izrādi par literatūru “PuSHkins.Dzīvs”, ko piedāvāja Rēzeknes teātris “Joriks”. Radošā komanda: režisors – Edvīns Klimanovs, scenogrāfija – Jeļizaveta Sidorova, lomās: Tatjana Suhiņina – Pecka, Larisa Beilo, Larisa Ščukina, Vladimirs Petrovs, Genādijs Voronovs, Aivars Pecka. 

“Mēs ļoti bieži nevaram saprast, kādēļ mums skolā māca to, kas, mūsuprāt, dzīvē nebūs vajadzīgs. Izrāde stāsta par parasto cilvēku un viņa neparastajām attiecībām ar Puškinu. Neizpratne, kāpēc ir jālasa un jāmācas par Puškinu. Problēmas mīlestībā, arī  Puškina dēļ un galvenā varoņa naids pret rakstnieku, bet galu galā, no naida līdz mīlestībai ir viens solis. Galvenais varonis līdz kaula smadzenēm ienīst Puškinu, bet zina par viņu visu…” 

Savdabīgs iestudējums ar ļoti izteiksmīgiem aktieriem, kas izjūt un pārdzīvo katru sava varoņa lomu – no bērnudārza bērniņiem līdz pieaugušiem cilvēkiem. Izrādē parādītas galvenā varoņa attiecības ar Puškina daiļradi katrā viņa dzīves posmā, kā mainās viņa attiecības no pilnīgas vienaldzības un naida, līdz ieinteresētībai un mīlestībai. 

Pēc izrādes skolēni pildīja aptauju, ko sastādīja krievu valodas un literatūras skolotāja, kur viņi dalījās ar savām domām par redzēto. 


1.klases skolēni noskatījās ne tikai izklaidējošu, bet arī ļoti izzinošu teatrālas pantomīmas un cirka izrādi “PantoCirks” . 

“Stāsts sākas ar galveno varoni – sapņotāju, kurš ceļo pa dzīvi ar savu iespēju koferi. Sapnis ir virziens, kurā doties. Sapnis ir būt laimīgam. Pa ceļam viņš sastop Iguānu un meiteni – mīlestību un draudzību, kas pilna ar spēlēm, entuziasmu un spilgtu fantāziju. Beigās visa trijotne apvienojas kopīgā sapņošanā. Jo tad, kad sapnis ir īstenots, var un vajag pieslēgt savu fantāziju, jo tikai tā var bagātināt dzīvi…” 

Izrādē piedalījās trīs varoņi – cilvēks Iguāna, kurš pārsteidza bērnus ar savu pārdabisko lokanību, meitene, kas skaisti dancoja ar brīnumkrāšņām uguns gaismiņām un mīms, kas mudināja bērnus iedarbināt savu fantāziju, piem., lai kopā uz kuģa ietu jūrā vai brauktu ar vilcienu uz tālām zemēm. 

Vislielāko iespaidu uz bērniem atstāja Iguana Man, kad ielīda mazā kastē. Lielākā daļa skolēnu neticēja, kā cilvēks var to izdarīt un domāja, ka mākslinieks vienkārši ielika kastē savu violeto kostīmu un paslēpās aiz dekorācijas. Meitenēm ļoti iepatikās dejotāja ar hula hoop riņķiem un uguns gaismiņām, bet visjautrākais moments bija ar cilvēku lielā dzeltena bumbā. 

Pēc izrādes mākslinieki piedāvāja bērniem tuvāk iepazīties ar pantomīmas un cirka mākslu, pamēģināt pašiem pantomīmas un plastiskās akrobātikas pamattehnikas. 

  • Vizuālās mākslas stundā skolēni zīmēja izrādes varoņus, kas viņiem visvairāk iepatikās.


 “Ceļojums apkārt pasaulei. Pasaka par Sprīdīti”  ir atraktīva muzikāli izglītojoša koncertlekcija, kurā uz skatuves ar klausītājiem satiekas divi talantīgi mūziķi – somu izcelsmes latvietis Marko Ojala, kas ir akordeona un ģitāras virtuozs, lai kopā ar apburošo dziedātāju Rūtu Dūdumu parādītu, kas ir mūsdienu versija “pasakai par Sprīdīti”. 

“Tas ir ceļojums apkārt pasaulei, sastopot dažādu valstu kultūru un to saikni ar Latvijas Vēsturi. Caur vizuāli krāšņo un muzikāli bagātīgo programmu un atraktīvo it visā, talantīgie mūziķi skolēniem izstāstīja par Latvijas vēstures nozīmi Pasaules ģeogrāfijas un vēstures kontekstā, tā ļaujot labāk izprast dažādu valstu valodas, kultūras, kā arī ļaujot iepazīt Latvijas kultūras un vēstures lomu pasaulē.” 

Ceļojumā apkārt pasaulei devās 7. klases skolēni, kam koncertlekcija bija papildinājums mācību saturam gan Latvijas un pasaules vēsturē, gan ģeogrāfijā, gan, protams, mūzikā, jo tieši caur muzikālo pavadījumu skolēnus iepazina mūsu pasaules daudzveidīgo kultūru. Pārbaudīt skolēnu uzmanību palīdzēja speciāli sastādītas darba lapas par redzēto un dzirdēto koncertlekcijas laikā. 


Skolā (tiešsaistē) notika daži pasākumi, kas veltīti mūsu valsts svētkiem – 11. novembrim (Lāčplēša dienai) un 18. novembrim (Latvijas Republikas proklamēšanas diena), iniciatīvas “Latvijas skolas soma” ietvaros. 

9.klases skolēni skatījās koncertlekciju “Lāčplēša dienā”, kas ir izglītojošs, muzikāls stāsts par Latvijas vēstures notikumiem Lāčplēša dienā, kas šodien tiek svinēta, atceroties un godinot visus, kuri izcīnījuši neatkarīgu Latvijas valsti. 

Lāčplēsis ir simbolisks latviešu tēls, kas ir aprakstīts literatūrā un filmās, arī mūzikā; tas simbolizē tautas diženumu, bet viņa varonība simbolizē cilvēka drošsirdību, aizstāvot dzimteni no iebrucējiem. Kultūras- mūzikas klātbūtne vēsturisko procesu kontekstā ir ļoti būtiska, tādēļ arī programmā skan fragmenti no Zigmara Liepiņa rokoperas “Lāčplēsis”, mūzika no kino filmām: “Rīgas sargi”, “Baigā vasara”, “Nameja gredzens”, “Vella kalpi” un “Pūt, vējiņi”, kā arī citu latviešu komponistu radītā patriotiskā mūzika. 

Koncertlekcijas muzikālo vēstījumu papildināja vēsturiski fotouzņēmumi un video fragmenti. 

Savukārt, vidusskolas skolēni (10.-12. kl.) tiešsaistē skatījās koncertlekciju “Atmodas dziesmas. Dziesmotā revolūcija”. Programmā tika iekļautas nozīmīgākās un simboliskākās atmodas laika dziesmas, kas savijas ar stāstu par to, kā notika Latvijas neatkarības atgūšana. Skanēja Zigmāra Liepiņa, Imanta Kalniņa, Raimonda Paula un Jura Kulakova radītā mūzika Mikus Abaroniņa (vokāls), Artas Abaroniņas (multiinstrumentāliste), Jāņa Kalniņa (ģitāra), Jāņa Miltiņa (klavieres), Krišjāņa Bremša (bungas) izpildījumā. Koncertstāstu par neatkarības atgūšanu papildināja gan vēsturiski kino kadri, gan īpaši veidoti videomateriāli. Interaktīvā programma skolēniem deva iespēju gan uzzināt ko jaunu, gan parādīt savas zināšanas un dziedāt visiem kopā. 


“Dzeja un mūzika” ir digitāla koncertlekcija par latviešu dižākajiem un iemīļotākajiem dzejniekiem, un to, kā viņu darbu varam satikt arī mūzikā. 

“Dzeja un mūzika” – stāsts par Aleksandru Čaku, Raini, Imantu Ziedoni, Aspaziju, Vizmu Belševicu, Klāvu Elsbergu, Ojāru Vācieti un citiem. Kuri komponisti ir rakstījuši mūziku ar šo rakstnieku dzejas rindām, un kā veidojās sadarbība starp šīm mākslām? To noskaidroja mūsu skolas 6., 9.-12. klases skolēni. 

Nodarbības laikā skolēni iepazina Latvijas dzejniekus, viesojās viņu muzejos un klausījās muzeju speciālistu stāstus par dzejniekiem, kā arī klausījās skaistākās Latvijas dziesmas ar aplūkoto dzejnieku tekstiem. 

Koncertlekcijas laikā skanēja Jāņa Lūsēna, Zigmāra Liepiņa, Raimonda Paula, Kaspara Dimitera un citu Latvijas komponistu mūzika. 

Koncertlekciju vadīja dziedātājs Mikus Abaroniņš. Lekcijā piedalījās Radio Bigbenda ģitārists Rihards Goba. 

  1. un 9. klases mūzikas stundas laikā kopā ar skolotāju apsprieda iegūto informāciju, bet vidusskolas skolēni pārbaudīja sevi, pildot darba lapas.

Ja mēs nevaram iet uz teātri, tad teātris nāk pie mums! 2.-3. klases skolēni tiešsaiste skatījās Latvijas Leļļu teātra izrādi “Pelnrušķīte / Zoluška”. Daži skolēni skatījās to sēžot mājās pie savām ierīcēm, bet lielākā daļa skolēnu skatījās izrādi visi kopā savā klasē vai bibliotēkā. 

“Pasaka par Pelnrušķīti – īsts leļļu mākslas piedzīvojums, kurā neklātienē satikušies vairāku paaudžu ievērojamākie leļļu mākslinieki. Aizņemoties teātra dižgara Pāvila Šenhofa skices un leģendārās skulptores Annas Nollendorfas filigrānos leļļu seju vaibstus, māksliniece Anita Znutiņa-Šēve šo mantojumu pārvērtusi gluži jaunā veidolā, piešķirot tēliem spilgtus raksturus un cita laikmeta garšu. Ne velti pats režisors par izrādi saka: “Šīs lelles ir pārāk labi aktieri, lai tos neizmantotu!” 

Izrāde-svētki visiem klasikas mīļotājiem, kuri meklē patiesumu, īstas vērtības un piepildītas cerības – kā dzīvē, tā uz skatuves. Muzikāla un krāšņa pasaka visa vecuma sapņotājiem.” 

Pēc izrādes skolēni dalījās ar savu iespaidu par redzēto rakstiski un ar zīmējumiem. 



  1. un 5. klašu skolēniem bija iespēja skatīties video šovu “Ah…Liz” jeb “Alise Brīnumzemē” – iluzionistu Pecolli cirka/teātra izrādes video ar burvju trikiem, ziepju burbuļiem un specefektiem. Izrāde tapusi iedvesmojoties no Luisa Kerola grāmatas “Alises piedzīvojumi Brīnumzemē”.

Izrāde ir bagāta ar specefektiem, 3D projekcijām, iluzionista mākslu, piemēram, Alises auguma izmēra pārvērtībās vai Cepurnieka trikos. Skolēni virtuāli devās piedzīvojumos Maģiskajā dārzā un Karalienes pilī, sekoja līdzi gaisa akrobātiskajiem šoviem un citiem „Alises Brīnumzemes“ cienīgiem brīnumiem. 

Tā ir krāšņa izrāde ar cirka māksliniekiem no dažādām pasaules valstīm: Amerikas, Krievijas, Ukrainas, Itālijas. Tērpus šai izrādei darinājusi Latvijas modes māksliniece Elita Patmalniece. 

Pēc izrādes noskatīšanās bērni zīmēja un rakstīja savas pārdomas par redzēto. 



Tuvojoties Ziemassvētkiem, 4.-6. klašu skolēniem bija iespēja doties dziedātājam Jānim Moisejam līdzi uz salatēva namiņu, kurā Jānis stāstīja interesantākās ziemassvētku pasakas no tādiem autoriem, kā Hans Kristeans Andersens, Margarita Stāraste, Brāļi Grimmi un Kārlis Skalbe, kā arī izdziedāja kopā ar skolēniem (pateicoties subtitriem –  dziesmu vārdiem) skaistākās svētku dziesmas. Visu koncertu pavadīja skaistie videoefekti, filmu un multfilmu fragmenti, kā arī Annijas Kopštāles (Latvijas nacionālās operas baletdejotājas) skaistā deja no baleta “Riekstkodis”. 

Vai Jūs zināt, ka pirmās filmas ilgums bija tikai īsas 12 sekundes? Nē? Bet mūsu skolas 3.-8. klašu skolēni to zina! Pateicoties programmai “Latvijas skolas soma”, aprīļa vidū Rīgas 33. vidusskolas skolēniem bija iespēja piedalīties izglītojošā koncertlekcijā “Kino mūzikas vēsture’’. 


Dziedātājs Mikus Abaroniņš kopā ar multiinstrumentālisti Artu Abaroniņu (klavieres, čells, vokāls) interaktīva programmā atklāja visu ap un par kino “soundtracks”, sākot no mēmajām līdz mūsdienu filmām. 


Koncertā skanēja populārākās kinofilmu melodijas no tādām filmām kā “Mūzikas skaņas”, “Limuzīns Jāņu nakts krāsās”, “Neiespējamā misija”, “Ledus sirds”, “Titāniks”, “Smaragdu pilsētas burvis” u.c. 



Aprīļa beigās “Latvijas Skolas soma” projekta ietvaros mūzikas un Latvijas vēstures stundās 9.-12. klašu skolēni noklausījās koncertlekciju “Atmodas dziesmas. Dziesmotā revolūcija”, muzikālu stāstu par Latvijas vēstures notikumiem laikā no 1986. gada līdz 1991. gadam, kas tiek dēvēts par Trešo atmodu, Dziesmoto revolūciju un Latvijas neatkarības atjaunošanu. 


Programmā tika iekļautas nozīmīgākās un simboliskākās atmodas laika dziesmas, kas savijas ar stāstu par to, kā notika Latvijas neatkarības atgūšana. Skanēja Zigmāra Liepiņa, Imanta Kalniņa, Raimonda Paula un Jura Kulakova radītā mūzika Mikus Abaroniņa (vokāls), Artas Abaroniņas (multiinstrumentāliste), Jāņa Kalniņa (ģitāra), Jāņa Miltiņa (klavieres), Krišjāņa Bremša (bungas) izpildījumā. Koncertstāstu par neatkarības atgūšanu papildināja gan vēsturiski kino kadri, gan īpaši veidoti videomateriāli. 

 


  1. maijā 1.-2. klašu skolēni projektā “Latvijas Skolas soma” skatījās “Latvijas Leļļu teātra” izrādi “Lellīte Lolīte”.

Izrāde ataino trīs dažādas paaudzes – vecmāmiņu, māti un meitu. “Šajās trīs paaudzēs kopīgais ir lelle. Vecmāmiņa stāsta, kā savā bērnībā gaidīja, kad dāvanā saņems īstu lelli, mātes stāsts ir par to, kā lelle tika saņemta mantojumā no vecmāmiņas, un, visbeidzot, ir arī maza meitenīte, kura pēc divām paaudzēm mantojumā saņēma lelli.” 

 

Raiņa dzejas cikls, papildināts ar Arvīda Žilinska bērniem rakstītajām dziesmām Raimonda Petrauska apdarē, izrādē “Lellīte Lolīte” stāsta par būtisko visos laikos un paaudzēs – mīlestību, draudzību, izpalīdzību, attiecībām, darba tikumu, izpratni par mākslu, mūziku, norisēm dabā… 


 


Latvijas kinematogrāfistu savienības piedāvājums projekta “Latvijas skolas soma” ietvaros tika aktīvi izmantots Latviešu valodas un literatūras stundās. 

No februāra līdz maija beigām Rīgas 33. vidusskolas skolēni skatījās visdažādākās filmas un multfilmas, kas tapa Latvijā: Zīļuks, Zeltītas vasaras, Nebēda, Zelta zirgs, Pavasaris Vārnu ielā, Bille, Mammu, es tevi mīlu, Mans mīļākais karš, Projām, Leiputrija. 

11. un 12. klases skolēni (07.10. un 08.10.2020) apmeklēja Latvijas Nacionālo operu, kur skatījās baletu “Trīs draugi” pēc Ēriha Marijas Remarka romāna. Teātra apmeklējums notika programmas “Latvijas skolas soma” plāna ietvaros.

Mūsdienīgs iestudējums, kur savienojas gan klasiskais balets, gan modernā deja un akrobātiskie triki, gan gaismas šovs, kā arī izrādes laikā skatītāji varēji noklausīties fragmentu ar operas dziedāšanu. 

Iestudējums stāsta par trim draugiem Robertu, Gotfrīdu un Oto, kas ir bijuši kopā gan skolā, gan pēc tam frontē, strādā savā auto darbnīcā un pelna niecīgu iztiku, ķīlējot mašīnas. Apkārt valda krīze un izmisums, arvien biežāk ielās iziet agresīvi noskaņota jaunatne. Kādā dienā Roberts satiek Patrīciju – noslēpumaini skaistu sievieti no labām aprindām. Viņu kopā pavadītie brīži ir ļoti dārgi, jo viņu laime ir ierobežota laikā. Šie brīži maina Roberta attieksmi pret dzīvi un mīlestību uz visiem laikiem, bet atbalstu un prieku rod savstarpējā triju draugu draudzībā. Izrāde māca, ka svarīgs ir katrs dzīves moments, ka draugu un mīļoto cilvēku atbalsts nepieciešams, lai virzītos uz priekšu un pārvārētu neveiksmi. 



Pateicoties programmai “Latvijas skolas soma” Rīgas 33. vidusskolā divas dienas (08.10. un 15.10.20.) viesojās Radošās apvienības “Teātris un Es” kolektīvs ar izrādi “Māja zem varavīksnes”. Izrādi noskatījās 1.-3. klases skolēni. 

Īstie aktiermākslas profesionāļi Armands Ekštets un Gerda Dinsberga labi juta bērnu-skatītāju noskaņojumu, aktīvi iesaistīja skolēnus iestudējumā gan ar mūzikas aktivitātēm, gan dialogā. Izrādes varoņi Sunītis un Kaķītis palīdzēja skatītājiem atrast atbildes uz jautājumiem: Kas ir draudzība un kam tā vispār ir vajadzīga? Kas ir labāk – kārtība vai nekārtība? Kāpēc ir jāmācās? Un kas ir patiesās vērtības? 



(15.-16.12.2020) 5.-6. klašu skolēni noskatījās Dirty Deal Teatro digitālo izrādi “Misija: Zeme”, kur ir sapludināta zinātne ar fantāzijas pasauli, kas rosina radoši un atbildīgi domāt par vidi, kurā dzīvojam. Bērni kopā ar abiem pētniekiem izzina mūsu planētas rašanās noslēpumus un gatavojas doties kosmosa misijā, bet saskaras ar magnētiskajām vētrām, skābajiem lietiem, kiberērgļa uzbrukumiem, risina problēmas ar kosmosa kuģi un citus negaidītus sarežģījumus. 


SIA “Dzīvā skaņa” izveidoja digitālo koncertlekciju “Dejas un mūzikas attīstība cauri gadsimtiem”, ko tiešsaistē (18.12.2020) skatījās 7.-8. klašu skolēni. Skolēni iepazinās ar dejas un mūzikas vēsturi caur mūsdienīgām skaņdarbu aranžijām, aizraujošām baleta dejām un tenora ārijām. Skolēni tika iepazīstināti ar slavenākajiem komponistiem un katram laika ritējumam raksturīgāko mūzikas veidu. 

Savukārt, (17.12.2020) 4. kl. skolēni tiešsaistē skatījās koncertprogrammu “Ziemassvētki apkārt pasaulei”. Ar dažādu tautu Ziemassvētku tradīcijām, ēdieniem un dziesmām skolēnus iepazīstināja pasākuma vadītājs, dziedātājs Mikus Abaroniņš. Muzikālo pavadījumu kuplināja Arta Abaroniņa (čells, kontrabass) un Dāvis Bindemanis (klavieres). Skanēja Ziemassvētku dziesmas no Vācijas, Krievijas, Austrijas, Anglijas, Japānas, Ukrainas, Amerikas. Koncertā skanēja arī populāras melodijas no filmas par Hariju Poteru un baleta „Riekstkodis”. Pēc koncertlekcijas skolēni atbildēja uz jautājumiem par noskatīto un kopīgi apsprieda to. 

24. februārī skolā viesojās Annija Putniņa-Hermane (vokāls), Juris Jope (vokāls), Uģis Krišjānis (klavieres) un Karina Bērziņa (muzikoloģe) ar programmu “Visādas dziesmiņas”. 

Koncertprogrammu “Visādas dziesmiņas”, kurā bērni iepazina dziesmas attīstības ceļu no latviešu tautasdziesmām autentiskā skanējumā līdz mūsdienu autoru oriģinālām aranžijām, klausījās 3.-4. klases skolēni. 

 Programma ietvēra V.A.Mocarta, E.Dārziņa, Z.Liepiņa, R.Paula, E.Loida-Vēbera dziesmu un mūziklu fragmentu atskaņošanu izcilā, augstas kvalitātes muzicēšanas līmenī. 

Koncertā izskanēja arī latviešu komponistu oriģināldziesmas bērniem, dziesmas no pazīstamās J. Lūsēna “Putnu operas”, mūzikla “Sniega karaliene” un iemīļotam bērnu multfilmām. 

 


Astotās klases skolēniem bija unikālā iespēja tuvplānā iepazīties ar akadēmisko mūziku, pateicoties iniciatīvai “Latvijas Skolas soma” un muzikāli izzinošai programmai “Ceļojums skaņu pasaulē”.  

Programmā bija dzirdamas dažādu komponistu harmoniskās krāsas solo dziedājums balsij un klavierēm. Mūzika savijās ar aizraujošiem stāstiem par mūziku, operas un kamerdziedāšanas žanru un personīgi pieredzētiem notikumiem mūzikas laukā ar rosinošām sarunām, iesaistot mazos dialogos arī skolēnus. 

Programmas dalībnieki: 

Evita Pehlaka (soprāns)- jaunās paaudzes latviešu operdziedātāja, 

Ventis Zilberts (pianists) – profesors Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā,  

Šajā ceļojumā bija dzirdamas dažādu komponistu harmoniskās krāsas solodziedājumos balsij un klavierēm: romantiskas noskaņas franču komponistu Ž.Masnē, Š.Guno, Ž.Bizē, itāļu komponistu Dž.Pučīni, I.Katalāni ārijās, kā arī latviešu tautas dziesmās un latviešu komponistu kamermūzikas opusos. Skolēniem ne vien bija iespēja klausīties solodziedājumus, bet arī aizraujošus stāstus par mūziku, operas un kamerdziedāšanas žanru, kā arī pašiem izmēģināt balss ievingrināšanu ar dziedātāju Eviju Pehlaku. 


2.B klases skolēni devās aizraujošā ceļojumā Latvijas pagātnē “Latvijas Etnogrāfiskajā brīvdabas muzejā”, kur uzzināja par senlatviešu rudens darbiem un tradīcijām. 



10. un 11. klases skolēni skatījās izrādi “LV vs RU”.

Izrāde ir divvalodīga – latviešu un krievu valodā – ar mērķi satuvināt iepriekš minētās sabiedrības grupas, kurām kopīga mākslas pieredze ar bilingvālu saturu ir rets notikums. 

Izrāde ir unikāla ar to, ka aktieri – Jānis un Igors (viens latvietis un otrs – krievs) – stāsta savu dzīves stāstu, atceras kā viņiem notika saskarsme ar latviešiem un krieviem. 

8.A un 8.C klases skolēniem notika izglītojoša ekskursija ritma un skaņu pasaulē “Nila Īles mūzikas studijā”. Nodarbības laikā skolēni ne tikai iepazinās ar mūzikas instrumentu – Perkusija, bet arī pildīja dažādus mūzikas uzdevumus, kas bērnos attīsta ritma sajūtu un palīdz saliedēt klasi, jo, lai spēlētu muzikālo uzvedumu, vajadzīga sadarbība. 



12. klases skolēni apmeklēja Latvijas Nacionālajā teātra izrāde “Tikšanās vieta – Rīgas pilsētas II teātris”.

Valsts dibināšanas dienas simulācija – iespēja pašiem personīgi atgriezties 100 gadus senā pagātnē, Rīgā, Pilsētas II teātrī, kur kopā sanāca gan drosmīgi un stratēģiski valstiski domājoši, gan vienkārši avantūristiski noskaņoti un nejauši iesaistīti cilvēki, kas pieņēma vēsturisko Latvijas Republikas proklamāciju. 

Kārlis Krūmiņš: “Šī ir izrāde par izvēlēm. Izvēlēm, kuras veica mūsu valsts izveidotāji, izvēlēm, kuras veica mūsu galvenais varonis, izvēlēm, kuras veica viņa vecāki, un izvēlēm, kuras veic skatītājs, skatoties šo izrādi. Tieši tik burtiskā veidā – izvēloties, kuru kanālu klausīties un vai vispār klausīties. Mācoties vidusskolā vai ģimnāzijā, jaunieši arvien tuvāk ir kādai ļoti nopietnai savas dzīves izvēlei – ko darīt pēc skolas absolvēšanas. Tā ir nopietna izvēle, un būtu jauki, ja, to veicot, jaunieši būtu droši – pieraduši un trenēti veikt izvēles, nevis balstīt savu izvēli citu domās un versijās. 

Izrāde ir radīta ar Latvijas Republikas Kultūras ministrijas un Latvijas valsts simtgades biroja atbalstu. Skolām biļetes tika izplatītas sadarbībā ar iniciatīvu “Latvijas skolas soma”. 



Turpinot tradīciju baudīt Latvijā radīto kino, 9. klašu skolēni noskatījās divas filmas. “Dvēseļu putenis”, kuras darbība norisinās Pirmā pasaules kara un Latvijas brīvības cīņu laikā un stāsta par latviešu strēlniekiem. “Jelgava’94” stāstā par jaunu cilvēku Jāni, kurš ir sevis un sava ceļa meklējumos ar vēlmi pretoties tik ierastajai kārtībai – nekļūt tādam kā visi. 

Abas filmas ir interesantas ar to, ka skatītājs var iejusties  galveno varoņu vietā. Mēs psiholoģiski un fiziski augam kopā ar filmas “Dvēseļu putenis” galveno varoni Artūru, pārdzīvojot katru briesmīgo minūti 1. Pasaules kara laikā līdz prieka pilnajai brīvas Latvijas Valsts dibināšanai. Savukārt, filma “Jelgava’94” atklāj pusaudža “brīvības” izpausmes negatīvo pusi, dod “vielu pārdomām”,  kā veidot attiecības ar vecākiem un vienaudžiem. 



2.A un 2.C klases skolēni apmeklēja “Latvijas Dabas muzeju”, kur iepazinās ar Latvijas un pasaules zīdītājdzīvniekiem. Bērni salīdzināja mūsu valsts iemītniekus ar viņu tālajiem radiniekiem, uzzināja par dzīvnieku dzīvesveidu, ar ko barojas, kā izdzīvo brīvajā dabā. Pēc ekskursijas bērni dalījās ar saviem iespaidiem un uzzīmēja dzīvniekus, kas viņiem visvairāk iepatikās. 

Savukārt, 3.B klases skolēni iepazinās ar Latvijas un pasaules kukaiņiem, uzzināja viņu uzbūvi, ar ko kukaiņi atšķiras viens no otra, ar ko barojas, kā attīstās. Bērniem bija interesanti iepazīt tik daudz dažādu sugu, jo ikdienā cilvēki pat neiedomājas, ka blakus viņiem dzīvo tādas interesantas būtnes. 



3. decembrī pie mums viesojās radošā apvienība “Teātris un ES” ar savu interaktīvo improvizācijas izrādi bērniem “Mana dzimšanas diena”. Sākumskolas skolēni tika iesaistīti Baltā Lāča dzimšanas dienas svinēšanā. Kopā ar izrādes varoņiem: Balto Lāci, Surikātu un Tītarieni – bērni dziedāja dziesmas, spēlēja un dancoja.



5., 6. un 7. klašu skolēni noskatījās izrādi “Princis un ubaga zēns” teātrī “Brīvo aktieru sabiedrība”. Tas ir stāsts par ubaga zēnu, kas sapņoja nokļūt pilī, un princi, kas par visu vairāk vēlējās būt parasts ielas puika. 

Meli un izlikšanās – lūk, kas palīdz izdzīvot ubaga zēnam Tomam Kentam un princim Eduardam, kuri likteņa sakritības dēļ samainās vietām. Eduardam, lai izvairītos no izsmiekla un iedunkāšanas, labāk klusēt par savu izcelšanos, ubagam Tomam jāizliekas par princi, lai nekļūtu viltvārdis, bet melot nozīmē iet pret sirdsapziņu. Kā atgriezties mājās nezaudējot cieņu savās acīs? 


7.B klases skolēni “Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātrī” noskatījās izrādi pēc Oskara Vailda noveles “Kentervilas spoks”. Izrādē stāsta par kādas ģimenes galvu, misteru Hairams B. Otisi, kas iegādājās vecu angļu pili, bet tādējādi, kā atklājās, arī dzimtas spoku. Spokainais sers Simons de Kentervils nekādā mērā nav iepriecināts par “vulgāro amerikāņu” iebrukumu savā īpašumā. Izrāde “Kentervilas spoks” ir īpaša ar to, ka mūziku tai rakstīja leģendārais latviešu komponists Raimonds Pauls.

8.A klases skolēni apmeklēja “Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātris”, kur baudīja izrādi “Mana skaistā lēdija”. Pamatojoties ar Bernarda Šova lugu “Pigmalions”, mūzikla autori izveidojuši reizēm ļoti smieklīgu, reizēm maigu un aizkustinošu stāstu par mīlestību, azartu… un angļu valodu. Jaunās puķu pārdevējas Elīzas Dulitlas, lingvista un fonētikas skolotāja Henrija Higinsa un pulkveža Hjū Pikeringa nejaušās satikšanās rezultāta sākas neparasts eksperiments: Higinss uzņemas sešu mēnešu laikā ievest meiteni “no apakšas” augstākajā sabiedrībā… vai, drīzāk, viņš apgalvo, ka nodrošinās viņai pareizo izrunu, tāpēc neviens vairs nevarēs iedomāties, ka Elīza ir daļēji apmācīta puķu pārdevēja. Pulkvedis Pikerings slēdz derības un ir pat gatavs maksāt par nodarbībām. Elīza, savukārt, ir gatava mācīties, jo viņa vēlas strādāt ziedu veikalā. Un neviens no šiem trim nedomā, cik daudz pārsteigumu, izmēģinājumu un satricinājumu radīs viņu neparastā iecere… 

 

10.A klases skolēni februārī apmeklēja “1991.gada barikāžu muzeju”, kur zinoša gida pavadībā viņiem bija interaktīva nodarbība, kas deva pilnu priekšstatu par 1991.gada janvāra notikumiem Rīgā, un kā tie ietekmēja mūsu valsts turpmāko vēsturi. 



Pateicoties “Latvijas skolas soma” iniciatīvai, Rīgas 33 vidusskolas skolēni apmeklēja vairākas teātraizrādes: 

Martā 9.C un 9.B klases skolēni “Dailes teātrī” skatījās izrādi “Planēta Nr. 85”, kas tapa ar LR Kultūras ministrijas atbalstu, gatavojoties Latvijas 100-gadei. Izrāde stāsta par puisi Krišjāni, kas nebija apmierināts ar dzīvi sava laikā, savā gadsimtā, un ceļoja uz pagātni, kur satika savus vecākus un vecvecākus, satika daudzus pagājušā gadsimta varoņus, kuriem bija nepieciešama Krišjāņa palīdzība. Pārdzīvojot pagātnes notikumus, puisis saprata, ka viņa dzīve nav nemaz tik slikta, un ka jebkuros laikos ir gan sliktas, gan labas dienas. 


Marta sakumā sākumskolas skolēni jautrā teatrālā formā iepazinās ar Meteņu tradīcijām, projekta “Latvijas skolas soma” ietvaros. Skolēniem spēļu formā tika stāstīts par Meteņiem, dziedātas dziesmas, kas palīdz modināt zemi un dzīt prom ziemu, tika radīti deju soļi, kas arī veicina zemes modināšanu. Bērni bija iesaistīti dažādās izdarībās Meteņa dzīšanai un arī pārbaudīja Meteņu ticējumus. 


Aprīlī 5.A un 9.A klases skolēni “Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātrī” noskatījās izrādi pēc Oskara Vailda noveles “Kentervilas spoks”. Izrādē stāsta  par kādas ģimenes galvu, misteru Hairams B. Otisi, kas iegādājās vecu angļu pili, bet tādējādi, kā atklājās, arī dzimtas spoku. Spokainais sers Simons de Kentervils nekādā mērā nav iepriecināts par “vulgāro amerikāņu” iebrukumu savā īpašumā. Izrāde “Kentervilas spoks” ir īpaša ar to, ka mūziku tai rakstīja leģendārais latviešu komponists Raimonds Pauls. 


10.A klases skolēni “Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātrī” noskatījās izrādi “Tango ar Stroku”. Izrāde stāsta par slavenā latviešu komponista Oskara Stroka leģendām apvīto dzīvi un mūziķa gaitām. O.Stroks, kas tiek dēvēts par Tango karali, sava mūža laikā ir sarakstījis vairāk nekā 300 skaņdarbu. Komponists bieži ceļojis un uzturējies ārvalstīs. 30.gados viņa skaņdarbi tika ieskaņoti skaņuplatēs un piedzīvoja popularitāti visā pasaulē. Šī izrāde būs īpaši piemērota tiem, kas ir iecienījuši 20. gadsimta divdesmito un trīsdesmito gadu šlāgeru dziesmas Stroka komponējumos. 


6.B klases skolēni skatījās izrāde “Kostkāre” “Brīvo Aktieru Sabiedrības” teātrī. Tas ir stāsts par mazo suņuku, kurš nevarēja atrast savu īsto vietu. Bērni par viņu smējās, citi suņi – koda, pieaugušie – meta akmeņus. Suņuks Kostkāre baidījās uzticēties cilvēkiem, bet kādā vasarā viņa tomēr atrada ģimeni, kas bija labsirdīga pret suni. Viņu glāstīja, baroja, teica Kostkārei daudz labu vārdu, un suņuks uzticējās šiem cilvēkiem, pat iemīlēja, bet atnāca lietains rudens… Ģimene, kas visu vasaru pavadīja vasarnīcā, taisījās braukt prom uz pilsētu, kur suņukam Kostkārei nebija vietas un viņa atkal palika viena. Pirms izrādes bija grūti iedomāties, ka cilvēks var tik precīzi, tik dabiski un meistarīgi parādīt suņa emocijas, ka tu uz laiku pat aizmirsti, ka uz skatuves spēlē tikai cilvēki, bet aktrisei Alisei Adamsonei un aktieru grupai tas izcili izdevās! 


7.B klases skolēni skatījās izrādi “Lauva, ragana un drēbju skapis” “Brīvo Aktieru Sabiedrības” teātrī. Izrāde “Lauva, ragana un drēbju skapis” ir interesanta izrāde bērniem un pieaugušajiem, kas ļauj iejusties brīnumu gaisotnē. Pasakas varoņi  māca piedot vienam otru, mīlēt savu valsti un cīnīties par tās laimi. Izrādes laika bērni palīdzēja saviem jaunajiem draugiem izglābt viņu valsti no Baltās burves, ar ko parādīja mums, kā tautas vienotība un pašaizliedzība var uzvarēt ļauno.  


Pateicoties “Latvijas skolas soma” iniciatīvai,  Rīgas 33 vidusskolas skolēni apmeklēja dažus kinoseansus. 

3.C klases skolēni kinoteātrī “Splendid Palace” baudīja multfilmu “Lote un pazudušie pūķi”, kas tapa sadarbībā starp Latvijas filmu studiju “Rija” un igauņu animācijas studiju “Eesti Joonisfilm”. Multfilma stāsta par meitenes Lotes un viņas māsiņas Rozītes izdzīvoto aizraujošo dienu – Izgudrotāju ciematā ieradušies divi zinātnieki, kuri vēlas ierakstīt mīstiskā ugunsspļāvēja pūķa dziesmu, un Lote ar Rozīti dodas atrast šīs mistiskās būtnes.  

7.C klases skolēni mājīgā kinoteātrī “Kino Bize” noskatījās multiplikācijas filmu “Baltais ilknis”, kas vēsta par pieradinātu vilku vārdā Baltais ilknis, kurš cenšoties pielāgoties dažādiem dzīves apstākļiem, nonāk pie indiāņa Pelēkā Bebra, kurš aizved viņu uz savu ciemu. Taču drīz vien dzīvnieku ar viltu atpērk cietsirdīgs, nelikumīgu suņu cīņu rīkotājs. Baltajam ilknim nākas cīnīties par dzīvību un ciest cilvēku nežēlības dēļ. Privāts kinoseanss tikai vienas klases skolēniem ļāva pilnīgi izjust multfilmas atmosfēru, pārdzīvot dažādas dzīves grūtības kopā ar Balto Ilkni, apspriest savas izjūtas pēc seansa. 

5.B, 5.C, 6.A un 6.C klases skolēni kinoteātrī “Kino Citadele” iepazinās ar pašmāju radīto spēlfilmu “Vecā dārza noslēpums”. Tas ir klasisks stāsts ar labajiem un ļaunajiem varoņiem, kur atklājas bērnu izdoma, iesaistoties situācijas risināšanā. Skolēniem bija interesanti noskatīties, ka tādi paši bērni, kā viņi , risina pat dažreiz pieaugušo problēmas un aizsargā to, kas viņiem ir nozīmīgs. 


11.A klases skolēni “Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātrī” noskatījās izrādi “Mana skaistā lēdija”. Pamatojoties uz Bernarda Šova lugu “Pigmalions”, mūzikla autori izveidojuši reizēm ļoti smieklīgu, reizēm maigu un aizkustinošu stāstu par mīlestību, azartu… un angļu valodu. Jaunās puķu pārdevējas Elīzas Dulitlas, lingvista un fonētikas skolotāja Henrija Higinsa un pulkveža Hjū Pikeringa nejaušās satikšanās rezultāta sākas neparasts eksperiments: Higinss uzņemas sešu mēnešu laikā ievest meiteni “no apakšas” augstākajā sabiedrībā… vai, drīzāk, viņš apgalvo, ka nodrošinās viņai pareizo izrunu, tāpēc neviens vairs nevarēs iedomāties, ka Elīza ir daļēji apmācīta puķu pārdevēja. Pulkvedis Pikerings slēdz derības un ir pat gatavs maksāt par nodarbībām. Elīza, savukārt, ir gatava mācīties, jo viņa vēlas strādāt ziedu veikalā. Un neviens no šiem trim nedomā, cik daudz pārsteigumu, izmēģinājumu un satricinājumu radīs viņu neparastā iecere… 


Maija sakumā 2.C klases skolēni apmeklēja bērnu zinātnes centru „Tehnoannas pagrabi”, kas ir interaktīvs ceļojums sajūtu pasaulē ikvienam tā apmeklētājam – gan lielam, gan mazam. Tas ir viens no mazākajiem zinātnes centriem pasaulē un atšķiras no tiem ar īpašu atmosfēru un oriģināli izgatavotiem eksponātiem. Ekspozīcijā apvienojas māksla, zinātne un rotaļlietu pasaule ar mērķi – atmodināt radošu izziņas garu katrā apmeklētājā. 1,5 stundu garais seanss ir kā izrāde, kuras laikā var aizceļot uz zvaigznēm planetārijā, meklēt izeju labirintā zem Rīgas un nonākt ķīmijas amfiteātra pārsteidzošajā pasaulē. Tas ir tikpat jautri, cik izglītojoši! 


8. maijā 12.A klases skolēni skatījās Daugavpils teātra izrāde, Imres Kalmana operete “Mistera Ikss noslēpums” (rež. O. Šapošņikovs), kurā kopā ar Daugavpils teātra trupu piedalās Latvijas Nacionālās operas soliste Ilona Bagele, kā arī solisti no Baltkrievijas un Polijas. Tā ir muzikāla pasaka pieaugušajiem, kurā attēlota tikko uzpļaukusi mīlestība starp divu pilnīgu atšķirīgu pasauļu pārstāvjiem: noslēpumainu akrobātu Misteru Ikss un politiķa meitu Eleonoru. Atšķirībā no Kalmana operetes Cirka princese oriģināllibreta, šoreiz darbība norisinās nevis cirka arēnā, bet uz kabarē ,Zaļā vārna, skatuves. Sižets ir pārcelts uz 1925. gada Rīgu – laiku un vietu, kur plauka naktsdzīve un jautrība, krustojās pavisam dažādu cilvēku ceļi. 


9. maijā 1.B klases skolēni apmeklēja savu pirmo muzeju. “Latvijas dabas muzejs” skolēniem kļuva par pirmo pavadoni šajā interesantajā un pilnā zināšanu pasaulē. Skolā bērnus iemācīja klusām klausīties un pacelt roku, kad ir jautājumi, tāpēc skolēni uzmanīgi klausījās gides stāstus par Latvijas putniem un zīdītājdzīvniekiem. Bērni uzdeva gidei daudz jautājumu, piemēram, “Kurš uzvarēs cīņā starp lāci un alni?” vai “Kāpēc briedis neēd zivis?” bija negaidīti, un gidei uz laiku pat vajadzēja aizdomāties, lai atrast atbildi. Kopumā pirmās klases skolēniem muzeja apmeklējuma pieredze bija pozitīva. Savukārt 22. maijā 6.C klases skolēni arī apmeklēja “Latvijas dabas muzeju”, kur viņiem pastāstīja par Latvijas putniem un zīdītajiem, ko mēs varam sastapt dabā.



16. maijā 8. klases skolēni VEF kultūras pilī skatījās mūziklu “Džeina Eira”, ko veidoja Daugavpils teātra aktieru trupa, sadarbībā ar operas solistiem no Rīgas un Minskas. Šajā mūziklā lomas vienlaicīgi tiek attēlotas vairākās dimensijās: personāža emocijas uz skatuves ataino gan dramatiskais aktieris, gan solists ar vokālo izpildījumu, gan dejotājs caur savu plastiku.



5.B, 5.C un 6.A klases skolēni 17. maijā apmeklēja mazo formu laikmetīgās dejas koncertu “DZEJDIENA”, kur dejas sižeti ir veidoti balstoties uz latviešu dzeju un prozu. Iedvesmojoties no latviešu dzejniekiem un prozas meistariem dejas valodā , dejotāji runā par mūsdienu jauniešiem aktuālām tēmām un vērtībām: draudzību, mīlestību, uzticību un izpratni par lietu kārtību.  


7.A klase 27. maijā devas izzinošā ekskursijā pa Mežaparku, kur gide stāstīja skolēniem ne tikai par šo vēsturisko dabas vietu, bet arī iepazīstināja bērnus ar Mežaparkā esošo māju unikālo arhitektūru. Šeit ir iespējams ieraudzīt koka arhitektūras pērles, greznas savrupmājas, kas celtas jūgendstilā – relatīvi nelielā teritorijā atrodas 109 jūgendstila nami, padomju arhitektūras paraugi, kas asi kontrastē ar greznajām savrupmājām, kā arī redzamas 21.gs. arhitektūras iezīmes. 


21. maijā skolā ar priekšnesumu “Mazās muzikālās pasakas” viesojās aktrise Karīna Tatarinova un Liepājas simfoniskā orķestra mūziķi – trompetists Jānis Ivuškāns un perkusioniste Marta Kauliņa, kas ir radījuši muzikālu izrādi, kurā skan Latvijas komponistu Georga Pelēča, Riharda Zaļupes, Oleksija Demčenko un brāļu Petrausku komponēta mūzika populārām pasakām. Izrādes laikā ar mūzikas palīdzību tika papildinātas pasakas un attēlotas varoņu emocijas, kā arī to darbības. Mākslinieki skolēnus iesaistīja līdzdarbošanās aktivitātēs, kā arī iepazīstināja ar orķestra instrumentiem un to skanējuma iespējām.



27. maijā 2.C klase apmeklēja Tērvetes Dabas parku, ieeja latviešu rakstnieces Annas Brigaderes pasaku valstībā. Skolēni staigāja pa pasaku mežu, kur varēja sastapt ne tikai koka skulptūrās atveidotus pasaku un rakstnieces Annas Brigaderes lugu varoņus – Sprīdīti un Lutausi, Meža Ķēniņu ar galmu, Anneli ar draudzenēm, bet arī “dzīvus” pasaku tēlus: rūķus, Sila raganiņu, Princesi un Sīkstuli. Apkārt Pasaku mežam vijas Meža mātes taka, tur izvietoti krāsaini stendi un skulptūras, kas iepazīstināja bērnus ar norisēm dabā.

6. septembrī 2018.g., notika projekta “Latvijas skolas soma” atklāšanas pasākums, kas norisinājās “Arēna Rīga” telpās. 6000 bērniem un jauniešiem no visām Latvijas skolām bija iespēja klātienē redzēt, kā laikmetīgais tiek apvienots ar moderno, veidojot kaut ko pavisam jaunu. Vērienīgs, elpu aizraujošs koncerts ar krāšņu šova programmu “100 Latvijas stāsti 100 minūtēs”.
Pirms pasākuma svinīgās daļas, ik vienam bija iespēja iepazīties ar plašu projekta piedāvāto iespēju klāstu, ko sniedza mākslinieki, uzņēmumi, teātri, darbnīcas un citas programmā iekļautās organizācijas.
Pasākumu ar svinīgo uzrunu atklāja – Kultūras ministre Dace Melnbārde, Izglītības ministrs Kārlis Šadurskis un Ministru prezidents Māris Kučinskis. 
Koncertā piedalījās – Rūta Dūduma, Justs, Edavārdi, “DaGamba”, Valters Frīdenbergs, Raimonds Pauls, The Ludvig, “Auļi”, simfoniskais orķestris “DD”, deju grupa “Dzirnas”, kā arī daudzi citi Latvijā zināmi mākslinieki un apvienības. 

 


Septembra beigās “Latvijas skolas soma” projekta ietvaros 2. klases skolēni apmeklēja “Latvijas Dabas muzeju”, kur iepazinās ar Latvijas izplatītāko meža dzīvnieku – āpsi. Izskatot viņa dzīvi visos četros gada laikos, bērni iepazinās arī ar citiem meža iemītniekiem, kurus var sastapt blakus āpša dzīvesvietai. Pēc stāstiem bērniem bija iespēja pašiem izveidot āpša dzīves cikla kalendāru visa gada garumā. 



10.A, 11.A, 12.A klase apmeklēja kinoteātri “Splendid Palace”, kur caur filmu “Homo Novus”, kas veidota pēc Anšlava Eglīša romāna, iepazinās ar pagājušā gadsimta 30. gadu Rīgas mākslinieku dzīvi. 

Filma vēstī par jaunu un nabadzīgu, bet ambiciozu provinces mākslinieku Juri Upenāju, kas no laukiem ierodas Rīgā, lai iekarotu vietu mākslas pasaulē. Jau pirmajā vakarā viņš nokļūst mākslinieku bohēmā un iemīlas.  Jura pirmie soļi Rīgā izvēršas par komisku, reizēm aizkustinošu pārpratumu virknējumu. „Homo Novus” atdzīvinās 30. gadu Rīga un tā laika mākslas pasaule, sevišķu šarmu spēlfilmai piešķir 30. gadu tērpu atdarinājumi, retro automobiļi un īpaši izraudzītas Rīgas ieliņas, eksterjers un interjers, kas joprojām saglabā to laiku brīvvalsts šarmu. 

“Homo Novus” mūziku sarakstījis Maestro Raimonds Pauls kopā ar mūzikas ieraksta producentu Juri Vaivodu, katrai filmas epizodei piemeklējot savu noskaņu un mūzikas ritmu. 

 


Oktobra pirmajā nedēļā 3. klases skolēni “Latvijas Nacionālajā vēstures muzejā” klātiene varēja apskatīt, kā mācījās zemnieku bērni 19. gadsimta beigās – 20. gadsimta sākumā, iepazīst dažādus priekšmetus, kas raksturo tā laika skolu. 



6.A un 6.B klase apmeklēja Zinātkāres centru “Zinoo”, kur bērni paši varēja kļūt par zinātniekiem-izgudrotājiem, lietojot dažu lietu fiziskās īpašības, pārvērst tās par kaut ko citu. Skolēniem bija iespēja novērot interesantu eksperimentu priekšnesumu ar ūdeni, gaisu un uguni. 

_____________________________________________ 

Oktobra otrajā nedēļā 7. klases skolēni pārgājienā pa Mangaļsalu uzzināja tās vēsturi, apmeklējot militārus aizsardzības objektus, kas ir palikuši no I un II Pasaules kara laikiem, klausījās stāstus par kareivjiem, kas bija dienējuši Mangaļsalas fortos. Skolēni arī veica dažādas aktivitātes, kas palīdz saliedēt  klases kolektīvu. 


12. oktobrī 9. klašu skolēni kinoteātrī “Splendid Palace” skatījās filmu “Baltu ciltis”, populārzinātnisku dokumentālo filmu par 13. gadsimta baltu tautām, kas vēlāk izveidoja latviešu nāciju. Vēsturiskas rekonstrukcijas un inscenējumi, datoranimācija un zinātnisko ekspertu aizkadra teksts ļāva ieskatīties Baltijas reģiona seno tautu, Eiropas pēdējo pagānu dzīvē un atbildēt uz jautājumiem: ko viņi darīja, kam ticēja un kas viņus darīja stiprus?


12.oktobrī 1. un 2. klases skatījās izrādi “Nenotikušais atklājums”, kas rosina bērnu fantāziju, spēju meklēt likumsakarības, kā arī ļauj paskatīties no cita skatu punkta uz sadzīviskām lietām, saskaitīšanu un ikdienišķiem notikumiem. 

Izrāde stāsta par slaveno dabas pētnieku Kārli Darviņu, kurš savā pagalmā piedzīvo, ko negaidītu – dodoties uz pastkastīti pēc žurnāla „Dzīvnieku mīti” jaunākā numura, Kārlis pamana sniegā nezināmas izcelsmes pēdas. Šis mistiskais notikums viņu satrauc tik ļoti, ka tā risināšanā jāiesaistās detektīvam Kozmenam. Kādus negaidītus pavērsienus viņam nāksies piedzīvot, šķetinot šo lietu? Vai Kozmens kopā ar bērniem spēs noskaidrot, kam pieder pēdu nospiedumi Darviņa pagalmā? 


_____________________________________________ 

Zinātkāres centrā “Zinoo” 16.-18.10. 3.B un 3.C klases skolēni pamēģināja sevi jauno ķīmiķu lomā, izveidojot katrs savu “gudro” plastilīnu, bet 3.A klases skolēni kļuva par kosmonautiem-izgudrotājiem, sūtot olu-lidotāju tālajā lidojumā tā, lai viņš paliktu dzīvs (lai ola nesaplīstu). 



Rīgas vēstures un kuģniecības muzejā 17.-19.10. 4. klases skolēni caur leģendām un teikām uzzināja Rīgas dibināšanas vēsturi. 



30. novembrī vidusskolas skolēni apmeklēja “Latvijas Nacionālā Opera un Balets”, kur baudīja Pētera Čaikovska operas “Jevgeņijs Oņegins” iestudējumu, ko veidoja aktrise un režisore Rēzija Kalniņa. “Jevgeņijs Oņegins” bija režisores debija Latvijas Nacionālajā operā. 

Iestudējuma muzikālais vadītājs ir Ainārs Rubiķis, diriģents – Jānis Liepiņš, scenogrāfs Mihails Kramenko, kostīmus veidos modes zīmols “Amoralle”, kustību režisore ir Ilze Zīriņa, gaismu mākslinieks – Sergejs Skorņeckis.  

“Kādēļ cilvēkam ir tik grūti, nepanesami bez mīlestības un kāpēc ir tik grūti mīlēt? Kas ir mīlestība? Ko mēs katrs definējam, izrunājot šo vārdu? Ko mēs slēpjam aiz vārda mīlestība? Kas rada priekšstatus par to, kādai vajadzētu būt mīlestībai? Kā tai vajadzētu izpausties? Kas ir pareizi vai atbilstoši mūsu katra priekšstatam. Katrā cilvēkā mīt Tatjana – mīlestību alkstoša dvēsele. Vienīgi ne vienmēr mūsu izvēlētais “mīlestības objekts” dzīvē atbilst mūsu ilūzijām. Kādēļ mīlestība sāp? Varbūt tādēļ, ka vienmēr ir jūtama nāves vai nebūtības klātbūtne?” uzdod jautājumus Rēzija Kalniņa un dod iespēju skatītajiem atrast atbildes uz tiem. 

_
Informāciju sagatavoja Rīgas 33. vidusskolas projekta “Latvijas Skolas soma” koordinatore Tatjana Pavļikova 

Skolas vīzija

Skolas absolventi ir patstāvīgi un atbildīgi, gatavi iesaistīties Latvijas nākotnes veidošanā.